Drošības komisija Vējoni pagaidīs
Saeimas Nacionālās drošības komisija nogaidīs, kamēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriezīsies ierindā, un tikai tad spriedīs tālāk, kādas izmaiņas nepieciešamas prezidenta pilnvaru regulējumā gadījumiem, ja valsts vadītājs ir kavēts veikt savus pienākumus. Piemēram, ilgstoši slimojot.
Pagaidām Satversmē nepateikto kompensēs grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos, ko Saeimā šodien izskata galīgajā lasījumā. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants stāsta, ka sākotnēji bažas komisijai radušās tieši saistībā ar prezidenta pienākumu reaģēt gadījumā, ja valsts piedzīvotu uzbrukumu vai sāktos kādi nemieri, kas prasa tūlītēju militāru risinājumu. Protams, šādas pārdomas deputātos rosināja Raimonda Vējoņa atrašanās uz slimības gultas. Saskaņā ar Satversmi prezidents ir «valsts bruņotā spēka augstākais vadonis», un šī funkcija nenozīmē tikai armijas parāžu pieņemšanu. Prezidentam arī jāpieņem no nacionālās drošības viedokļa stratēģiski svarīgi lēmumi, un jautājums ir, vai tos tiesīgs pieņemt arī prezidenta aizvietotājs. Šobrīd prezidentu aizvieto Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Turklāt runa nav tikai par kara laika pilnvarām, bet arī citiem valsts dzīvē būtiskiem brīžiem. Jāatgādina, ka diskusija par prezidenta pilnvaru apjomu notiek arī Saeimas Juridiskās komisijas darba grupā Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Aizvakar uz to apspriesties tika aicināti bijušie valsts prezidenti, un Vaira VīķeFreiberga norādīja, ka Saeimas priekšsēdētājs Valsts prezidenta pienākumu izpildītāja statusā nedrīkstētu nominēt Ministru prezidenta amata kandidātu. Tāpat arī nepieciešams ieviest skaidrību, kurai amatpersonai nākamajai pēc Saeimas priekšsēdētāja jākļūst par Valsts prezidenta amata pienākumu izpildītāju, jo valstī ne pie kādiem apstākļiem un nevienu brīdi nedrīkst izveidoties varas vakuums.
Nacionālās drošības komisija tomēr nolēmusi pagaidām, kamēr Raimonds Vējonis turpina atveseļoties, viņa pilnvaras aizmuguriski nevētīt. «Gribam sagaidīt, lai viņš atgriežas darbā,» skaidro deputāts Kārlis Seržants. Komisija arī vēlas saņemt prezidenta kancelejas ekspertu viedokli, jo atšķirībā no aizsardzības likumos rosinātajām izmaiņām šī diskusija nav paša prezidenta rosināta. Steigas gan neesot, jo nepilnības reaģēšanā uz iespējamo valsts apdraudējumu jau šodien tiek novērstas. Armijai uzbrukuma gadījumā tiek dotas tiesības rīkoties valsts aizsardzības labā, nesagaidot speciālu lēmumu. Mums uzbrūk, mēs reaģējam.
Kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu atgriezties ierindā, joprojām nav zināms. Prezidenta kancelejas mājaslapā pēdējā informācija par viņa veselības stāvokli publicēta otrdien:
«Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina atveseļoties Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas nodaļā. Atveseļošanās procesā saglabājas pozitīva dinamika. Ārstējošo ārstu komanda tuvākajā laikā lems par turpmāko atveseļošanās posmu ārpus Stradiņa slimnīcas. Tiklīdz šāds lēmums tiks pieņemts, attiecīgi informēsim sabiedrību. Valsts prezidenta pašsajūta ir laba, un viņš ir apņēmības pilns visus spēkus veltīt, lai panāktu pilnīgu atveseļošanos un atgrieztos ikdienā.»
Savukārt prezidenta Vējoņa vakardienas aktualitāte bija tikšanās ar premjeru Māri Kučinski. Abi runājuši par valsts budžetu un jau pagājušo Eiropadomes sanāksmi.