Kaut arī līdz Saeimas vēlēšanām ir gandrīz divi gadi, ar ambīcijām iekarot vēlētāju uzticību tajās pieteikušās jau divas jaunas partijas. Lai sasniegtu savus mērķus, tām 2018. gadā būs jārēķinās ar līdz šim nebijušiem ierobežojumiem, kurus kritizē un ar Satversmes tiesu biedē Satversmes preambulas tēvs Egils Levits. Saeima gan uzskata, ka satraukumam un kritikai pamata nav.
Rīt Saeima trešajā balsojumā skatīs grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz, ka cīņā par deputāta mandātiem varēs iesaistīties tikai tās partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un kuru biedru skaits nav mazāks par 500. Pašas partijas dibināšanai arī turpmāk pietiks ar 200 biedriem – 500 biedru skaits būs jāpierāda pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz šim partiju vecuma cenzs likumā paredzēts nebija, bet vēlēšanās partijas piedalīties varēja, ja to biedru skaits bija divi simti.
Drauds demokrātijai?
Šos grozījumus par demokrātiju apdraudošiem un tādēļ antikonstitucionāliem dēvē konstitucionālo tiesību eksperts E. Levits. Jurists, kļūdaini vērtēdams, ka likumprojekta radītāji vēlas panākt, lai partiju varētu dibināt tikai tad, ja tās biedru skaits sasniedzis piecus simtus, uzskata, ka šie ierobežojumi tiešā veidā aizskar pilsoņa politiskās tiesības, kas garantētas kā Satversmē, tā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un citos ES normatīvajos aktos.
Tiesa, viņš ir pārliecināts, ka demokrātiju apdraud pašreizējais regulējums par 200 dibinātājiem, jo uzskata, ka partiju vajadzētu ļaut dibināt pat nepilnam desmitam entuziastu.
Ņemot vērā E. Levita autoritāti un no tās izrietošo iespēju, ka likumprojekts tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms likumprojekta nodošanas galīgajam lasījumam Saeimā uzklausīja Satversmes ekspertus, lai noskaidrotu, vai preambulas tēva bažām ir pamats.
Bažas nepamatotas
E. Levita bažas par likumprojekta savietojamību ar valsts pamatlikumu par nepamatotām uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Viņš atgādina, ka Satversme ikvienam garantē vispārējas tiesības piedalīties politiskajos procesos un dibināt partijas un likuma grozījums šīs tiesības neierobežo. Turklāt līdz vēlēšanām ir gandrīz divi gadi, un šajā laikā arī jaundibinātās partijas var sapulcināt pietiekami lielu biedru skaitu, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. «Levita teiktajam, ka tas ir drauds demokrātijai, nevaru piekrist,» saka A. Endziņš.
Arī citi pieaicinātie eksperti šīs bažas noraidīja, skaidrojot, ka tādējādi tiesā var vērsties jau par pašreizējo nepieciešamo biedru skaitu, lai partija tiktu dibināta.Pēc komisijas deputātu domām, biedru skaita palielināšana varētu tieši veicināt vēlētāju aktivitāti. Piemēram, Vienotību pārstāvošais Vilnis Ķirsis uzsvēra, ka likumdevējam vajadzētu pasargāt vēlētājus no tā sauktajiem laimes lāčiem, kas uz vēlēšanām ātri izveido īsam mūžam nolemtu partiju, kura, tērējot milzīgas summas, tikai maitā gaisu nopietnajiem politiskā teātra dalībniekiem. Uzskatīdama, ka E. Levita paustās bažas ir pietiekami iztirzātas un atzītas par nepamatotām, komisija likumprojektu virzīja tālāk uz Saeimu.
Jaunie optimistiski
Pirmie kandidāti, kuriem būs jāpārvar jaunās barjeras, par jaunu partiju dibināšanu paziņojuši pēdējās nedēļās. Tā Latvijas Reģionu apvienību pametušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ziņo, ka jaunu partiju dibinās maija sākumā un viņu it nemaz nebiedē kandidēšanai nepieciešamo partijas biedru skaits, jo sociālajā tīklā Facebook viņa iniciatīvu atbalstot jau vairāk nekā 2000 cilvēku. Turklāt vēl pirms partijas dibināšanas viņa atbalstītāji izveidojuši grupas vairākās Latvijas pilsētās un pat Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā.
Jaunu partiju šajā sestdienā dibinās arī līdzšinējais Gods kalpot Rīgai biedrs, Rīgas satiksmes valdes loceklis Andrejs Požarnovs. Viņa ambiciozā projekta nosaukums būs Gods kalpot Latvijai, un arī šai politiskajai organizācijai nebūšot problēmu sasniegt 500 biedru skaitu. Jau šobrīd to esot 400.