Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajam Mārim Kučinskim dodoties pirmajā komandējumā uz Briseli, aktualitāti guva jautājums par ZZS neesošajiem sadarbības partneriem Eiropas Savienības Parlamentā, kas varot sarežģīt Latvijai svarīgu lēmumu virzīšanu. Tomēr, neraugoties uz to, ZZS negrasās saistīties ar kādu no lielajām Eiropas politiskajām ģimenēm. Neitrālam būt esot labāk.
Vēl atrodoties Eiropadomes samitā Briselē, M. Kučinskis teica, ka iespējamā sadarbība ar kādu no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām esot jāpārrunā ar ZZS, jo to veido vairākas politiskās partijas. Pirmdienas valdes sēdē šis jautājums apspriests un ZZS atzina, ka premjera pārstāvētajai partijai nav obligāti jābūt kādā no lielajām politiskajām grupām. Valdības vadītāju līmenī šāda piederība neesot izšķiroša, pretēji Eiropas Parlamentā ievēlētajiem politiķiem.
Valdes sēdē premjerministrs atzina – dalība kādā no politiskajām grupām varētu dot kādu desmit procentu iespēju, ka lielāku vērību piešķirs Latvijas interesēm un pavērtos plašākas iespējas tikties ar Eiropas valstu līderiem, taču to pašu esot iespējams panākt arī neesot nevienā no grupām. Neitralitāte sniedzot iespējas līdzvērtīgi runāt ar visu politisko grupu pārstāvjiem. Pēc valdes sēdes M. Kučinskis iespēju, ka nākotnē ZZS tomēr iestāsies kādā no grupām, pilnībā gan nenoraidīja.
Līdzīgu pozīciju atbalsta Iveta Grigule, kas pirms diviem gadiem ievēlēta no ZZS saraksta Eiropas Parlamentā, bet politiskās grupas piederību jau nomainījusi. Viņa tagad iekļāvusies Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā.
«Katrai darbībai ir jābūt jēgai. Mūsu divi iepriekšējie premjeri bija Eiropas Tautas partiju grupā – cik viņiem tas palīdzēja aizstāvēt tautas partiju intereses? Esmu skeptiska šajā jautājumā, nedomāju, ka atrašanās kādā no lielajām grupām palīdz aizstāvēt valsts intereses,» saka I. Grigule.
ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aicina distancēties no fakta, ka zaļajiem ir sena sadarbība ar Eiropas Zaļo partiju, kas Eiropas Parlamentā iekļāvusies Eiropas un Brīvās apvienības grupā. Viņš atgādina, ka M. Kučinskis ir ZZS premjers un tādēļ nepieciešams uzklausīt savienības biedru viedokli, taču arī viņš uzskata, ka ZZS nevajadzētu steigties ar pievienošanos kādai no politiskajām grupām. «Neredzu nevienu plusu, ja Kučinskis būs Eiropas Tautas partiju grupā vai kādā citā no lielajām [..] Vienotības veiksmes stāstā neredzu nevienu plusu, kāpēc pievienoties tai grupai,» saka politiķis.
Prognozējami, bet no Vienotības Eiropas Parlamentā ievēlētais Krišjānis Kariņš uzskata, ka valsts līdera pārstāvētās partijas dalība kādā no politiskajām grupām ir nepieciešama un pašsaprotama. Pretējā gadījumā Latvijas premjers būs izolēts no Eiropas politiķu elites un nespēs ietekmēt procesus.
«Visa Eiropas mēroga politika tiek izlemta aizkulisēs [..] Visas sarunas ir aizkadrā tāpat kā Saeimā. Sarunas notiek ne tik daudz starp indivīdiem, bet ar pārstāvjiem no kāda politiskā spēka. Ja indivīds ir pilnīgi viens, viņš neko reāli nevar ietekmēt. Grupai piederīga politiķa ietekme ir krietni lielāka nekā neitrālam indivīdam,» saka K. Kariņš un atgādina, ka līdz šim Latvijas premjeri pārstāvējuši lielāko Eiropas Parlamenta grupu – Eiropas Tautas partijas, kas palīdzējis bijušajam premjeram Valdim Dombrovskim kļūt ne tikai par eirokomisāru, bet arī par Eiropas Komisijas viceprezidentu.
Tam, ka piederība politiskajai grupai paver plašākas iespējas tikties ar Eiropas varenajiem, piekrīt arī politologs Ivars Ījabs. «Tā ir iespēja sēdēt pie viena galda, socializēties un satikties. Skaidrs, ka partijas pašas kā tādas neko nelemj, ja esi Eiropas Tautas partijās, tad ir iespēja tête à tête tikties ar [Vācijas kancleri Angelu] Merkeli, protams, ja vispār spēj parunāties,» netieši norādot uz M. Kučinska vājajām svešvalodu zināšanām, saka politologs.