Šodien Saeimā deputāta svinīgo zvērestu nolasīs Valdis Kalnozols, kurš, visticamāk, kādu laiku nespēs pildīt visus vēlētāju uzticētos pienākumus, jo to viņam liedz likums.
V. Kalnozols ir apsūdzēts vieglu miesas bojājumu nodarīšanā, un šo lietu skata Rīgas rajona tiesa. Līdz ar to Saeimā būs nevis 100 pilntiesīgu deputātu, bet vien 98.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstu pārstāvošais V. Kalnozols par deputātu vēlas kļūt uz laiku, kurā Māris Kučinskis pildīs Ministru prezidenta pienākumus.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputātam, kura izdošanai kriminālvajāšanai piekritusi Saeima, nav tiesību piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. V. Kalnozola kriminālvajāšana gan uzsākta pirms tam, kad viņš kļūs par deputātu, taču līdzšinējā tiesu un Saeimas lēmumu prakse liecina – lai turpinātu lietas iztiesāšanu, tiesai tomēr jālūdz Saeima atļauja, un Saeima to arī dod.
Līdzīgā situācijā 12. Saeimas pilnvaru pirmajās dienās bija nokļuvis arī Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš, kurš jau gadu nav tiesīgs piedalīties Saeimas sēdēs, jo tiesa izskata lietu par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā.
V. Kalnozols, kas tiek apsūdzēts par bijušās sievas iekaustīšanu, uzskata, ka lieta pret viņu ir safabricēta un pat fakts, ka pret viņu vērsts tiesas process, netraucēšot viņam pilnvērtīgi pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Neoficiāli mēļo, ka V. Kalnozols, lai pilnvērtīgi varētu iesaistīties Saeimas darbā, ir gatavs ar bijušo lauleni noslēgt mierizlīgumu. Tomēr pašreiz nekas par to neliecina.
Rīgas rajona tiesas pārstāve sadarbībai ar medijiem Diāna Vilhovika Neatkarīgo informēja, ka V. Kalnozola lietā nekādu izmaiņu neesot – to turpinās izskatīt 17. martā. Protams, viņa esot informēta, ka
V. Kalnozols tūliņ kļūs par Saeimas deputātu, taču vēl neesot izlēmusi, vai nepieciešams lūgt Saeimu atsaukt viņam deputāta imunitāti – lietā atlikušas vien tiesu debates un sprieduma nolasīšana.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars gan norāda, ka tam nav nekādas nozīmes, ka procesā atlikušas vien tiesu debates. Viņš ir pārliecināts – pat tad, ja būtu beigušās arī debates un būtu atlicis vien taisīt spriedumu, lūgums Saeimai par imunitātes atcelšanu ir obligāts.
«Tas ir tiesas process, nevar taisīt spriedumu, kamēr viņam ir imunitāte. Tā ir pilnīgi identiska situācija, kādā nonācis Liepiņš,» saka eksperts.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis saka, ka ir pilnīgi pārliecināts par V. Kalnozola godaprātu un to, ka viņš varēs pilnībā pildīt deputāta pienākumus. Tiesa, bija paredzēts, ka V. Kalnozols trešdien ieradīsies ZZS Saeimas frakcijas sēdē un informēs A. Brigmani un topošos kolēģus par aktualitātēm savā lietā, taču topošais Saeimas deputāts uz frakcijas sēdi tā arī neieradās.
Par radušos situāciju nav sajūsmā ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas pārstāvji, kuri uzskata, ka V. Kalnozols diskreditē gan ZZS kopā, gan zaļos atsevišķi. Arī viņa nokļūšana augstā ZZS vēlēšanu saraksta vietā bijusi pret Zaļās partijas vēlmēm – savu ietekmi nodemonstrējuši partneri Zaļo un zemnieku savienībā.
Jāatzīst, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā lietas iztiesāšanas laikā deputātam liegts pilnībā pildīt savus pienākumus. Paredzams, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā šo nepilnību varētu novērst.