Koalīcijas līgums iezīmē aktīvāku valdību
Rīt Latvija pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal iegūs pilnvērtīgu valdību – Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska vadībā. Viņa priekšgājēju Laimdotu Straujumu, paužot neapmierinātību ar pārāk lēnīgo darba stilu, gāza viņas pašas partijas biedri no Vienotības. Nule kā izstrādātais koalīcijas sadarbības līgums vedina domāt, ka M. Kučinskim līdzīgus pārmetumus nevarēs veltīt.
Sākoties M. Kučinska valdības veidošanas procesam, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atklāja, ka viņš premjerministra amata kandidātam devis padomu atteikties no koalīcijas sadarbības līguma, jo pieredze liecinot, ka tas negarantējot partneru saskanīgu sadarbību.
Tomēr M. Kučinskim šis ierosinājums nelikās pieņemams, jo esot nepieciešams definēt vismaz spēles pamatnoteikumus. Un salīdzinājumā ar nu jau demisionējušās valdības partiju sadarbības līgumu jaunajā Ministru prezidents sev un Ministru kabinetam atvēlējis lielākas tiesības lemt.
L. Straujumas valdību uzskatāmi raksturojošs sadarbības līguma punkts vēsta, ka premjerministrei ir tiesības publiski kritizēt jebkuru ministru, ja vien viņa ministru par šādu nolūku iepriekš brīdinājusi.
M. Kučinska koalīcijas līgumā šāda punkta nav. Turklāt jaunajā līgumā papildināti noteikumi, kuri regulē jebkura sadarbības partnera ministra demisijas pieprasīšanu. Proti, ministra demisiju M. Kučinskis varēs pieprasīt arī tad, ja ministrs nespēs nodrošināt valdības deklarācijā iecerēto darbību izpildi.
Iepriekšējā līgumā šādas atrunas nebija un ministra demisiju varēja pieprasīt vien tad, ja konkrētās personas darbs «nav atbilstošs no profesionālā vai ētikas viedokļa vai ja minētais sadarbības partneris nepilda tās saistības, ko uzņēmies ar šo līgumu, vai arī ministrs ar savu rīcību apzināti ir kaitējis valsts starptautiskajai reputācijai».
Premjerministra pilnvaras paplašinātas attiecībā arī uz koalīcijas sadarbība padomes lēmumiem. Tā atšķirībā no L. Straujumas vadītās koalīcijas sadarbības līgumā noteiktajiem premjerministra pienākumiem M. Kučinskis nevis apņemas «pildīt sadarbības padomē pieņemtos lēmumus», bet respektēt tos.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars skaidro, ka norma, kas koalīcijas līgumā uzliek premjeram par pienākumu pildīt koalīcijas padomes lēmumus, esot pat konfliktā ar Satversmi.
Nākamās valdības pastāvēšanas laikā lielāka loma tiks atvēlēta Ministru kabinetam, un tā darba kārtībā iekļaut iepriekš neizdiskutētus jautājumus steidzamības kārtā būs gandrīz neiespējami.
L. Straujumas valdības laikā pietika vien, ja dienu pirms valdības sēdes šādi jautājumi tika apspriesti koalīcijas padomē. Jaunā koalīcija apņēmusies papildu jautājumu kā steidzamu iekļaušanu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā tikai gadījumos, kas attiecināmi uz nacionālajām pozīcijām starptautiskajās organizācijās un iespējamiem force majeure. Arī šādos gadījumos steidzamie jautājumi būs jāapspriež koalīcijas padomē.
Jaunā valdība arī ieplānojusi strādāt produktīvāk, saīsinot lēmumu pieņemšanai nepieciešamo laiku. Līdzšinējā koalīcija gadījumos, kad nespēja vienoties, kompromisa rašanai varēja paņemt divu nedēļu pauzi, bet M. Kučinskis šim procesam atvēlējis uz pusi mazāk laika. Ja partneri nespēs vienoties tam atvēlētajā laikā, lēmuma pieņemšanu uzņemsies premjers. Līdzīgi rīkoties M. Kučinskis iecerējis arī gadījumos, kad pret kāda lēmuma pieņemšanu balso visi valdības sēdē klātesošie ministri. Šādas situācijas atrisināšanai līdz šim nebija noteikts termiņš, taču tagad viedokļu saskaņošanai tiks atvēlēta nedēļa.