Ministram augstākā izglītība nav obligāta
Lai kļūtu par ministru, nav nepieciešama augstākā izglītība – likums to nenosaka, un arī vairākums Saeimas deputātu uzskata, ka šāda prasība likumā nav jāiekļauj. Pieņemot, ka augstākās izglītības nepieciešamība ministram ir pašsaprotama, Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu noteikt minimālās prasības, lai persona kļūtu par ministru, parlaments noraidīja.
Opozīcijā esošā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcija ar neierastām publiskās komunikācijas metodēm gada laikā vairākkārt pratusi piesaistīt sabiedrības uzmanību. Piemēram, uzstājoties no Saeimas tribīnes, LRA līderis Mārtiņš Bondars žestikulēja ar līdzpaņemtu kurpi. Reti kurš vēl atceras, par ko viņš runāja, bet publicitāti šīs manevrs garantēja. Ne velti viņš ir viens no sabiedrības atpazītākajiem un augstāk vērtētajiem politiķiem.
Arī aizvadītajā Saeimas sēdē LRA nāca klajā ar komunikācijas ziņā Bondara kurpei līdzvērtīgu piedāvājumu. Proti, apvienības deputāte Inga Bite bija pamanījusi, ka Ministru kabineta iekārtas likumā noteikts – par ministru drīkst kļūt teju katrs interesents, ja vien nav bijis čekists, ja nav dzēsta sodāmība, ja 1991. gadā nav pretojies Latvijas neatkarības atgūšanai vai nav psihiski vesels.
Ņemot vērā, ka strauji tuvojas noslēgumam vairāk nekā divus mēnešus ilgusī valdības veidošana, šis bija perfekts laiks, lai Saeimā iesniegtu grozījumus likumā, kas paredzētu noteikt minimālās prasības, kurām kandidātiem būtu jāatbilst, ja tie vēlētos kļūt par ministriem.
LRA iesniegtajos likuma grozījumos bija paredzēts, ka ministra amata kandidātam jābūt vismaz otrā līmeņa augstākajai izglītībai, jāprot brīvi sarunāties «vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām», jābūt vismaz trīs gadus ilgai vadītāja pieredzei un kandidāts nevar būt atzīts par maksātnespējīgu parādnieku.
«Sabiedrībā valda neizpratne, kāpēc atsevišķiem amatiem tiek noteiktas specifiskas prasības, izraugoties amata kandidātu, taču augstākajām izpildvaras amatpersonām šādas prasības praktiski nepastāv [..], kas var mulsināt sabiedrību un likt domāt, ka augstu amatu kandidātu izraudzīšanās ir paviršs process,» pauž priekšlikumu autore I. Bite un piebilst, ka augstākā izglītība esot nepieciešama pat bērnudārza audzinātājām.
Tomēr atbalstu šī iecere Saeimā neguva. Par LRA priekšlikumu nobalsoja vien 32 deputāti – Saeimas opozīciju pārstāvošās LRA, No sirds Latvijai un Saskaņa, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins. Pret bija 16 parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības, bet atlikušie 34 klātesošie deputāti atturējās, kas pielīdzināms balsojumam pret.
Jautāti, vai viņi neuzskata, ka ministram jābūt ar augstāko izglītību, vairākums Saeimas deputātu atbildēja, ka, viņuprāt, tas ir pašsaprotami – augstākajai izglītībai jābūt. Lai to panāktu, neesot nepieciešams grozīt likumu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atgādina, ka par izšķirošām nevajadzētu uzskatīt arī svešvalodu prasmes. Tās negarantējot tādu zināšanu esamību, kas nepieciešamas konkrētās nozares vadīšanai, taču valodu neprasmi varot kompensēt tulki. «Bet tas, ka nepieciešama augstākā izglītība, ir pats par sevi saprotams,» saka politiķis.
Vienotību pārstāvošais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš savukārt uzskata, ka ideja konceptuāli būtu atbalstāma, taču LRA priekšlikumi bijuši nekorekti formulēti un Vienotības frakcijas vairākums atzinis, ka tādi tie nav atbalstāmi. «Pie tā jautājuma var atgriezties, tikai citā formā,» piebilst O. Ē. Kalniņš.
Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Ilmārs Latkovskis uzskata, ka LRA ierosinājums ir pelnījis, lai to apspriestu, bet LRA iesniegtā priekšlikuma formulējums neesot bijis korekts, kas arī izraisījis vairākuma nacionāļu frakcijas iebildumus, kurus par pamatotiem atzinis arī I. Latkovskis.