ZZS no melnās avs neatsakās. Kalnozolam jāizlemj

Kādreizējais būvniecības gigants Valdis Kalnozols pretendē uz Saeimas deputāta mandātu, kuru izmantot pilnībā viņam, visticamāk, nebūs iespējams ilgu laiku © F64

Mārim Kučinskim stājoties premjerministra amatā, viņa vietā Saeimā jānāk Valdim Kalnozolam, pret kuru ierosināta krimināllieta, ko pašlaik skata tiesā. Tas būtiski ierobežos viņa iespējas izpausties parlamentā un par vienu balsi samazinās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas balsu skaitu, taču oficiāli šis politiskais spēks nesteidz distancēties no sava biedra.

Atšķirībā no ministriem, kas var saglabāt arī Saeimas deputāta mandātu, šāda prakse ar premjerministriem nav pieņemta. Tāpēc, parlamentam apstiprinot M. Kučinska valdību, viņa vietā uz valdības pastāvēšanas laiku ar tā dēvēto mīksto mandātu jānāk pirmajam Saeimas vēlēšanās aiz svītras palikušajam kandidātam – V. Kalnozolam.

Viņš jau ir apliecinājis, ka pēc valdības apstiprināšanas plāno strādāt Saeimā.

Spara pilns

«Mans motīvs ir stiprināt ZZS rindas, aktīvāk īstenot saukli «Būsim saimnieki savā zemē». Mana darbība Saeimā būs vienmēr no saimnieka pozīcijām. Latviešu tauta praktiski tika padzīta no zemes, tāpēc ka nav saimnieka, kurš var parūpēties par tautiešu atgriešanos tēvzemē,» paudis V. Kalnozols. Pret viņu vērsto krimināllietu un tai sekojušo tiesvedību viņš dēvē par murgiem un safabricējumu, kas esot izdevīgs tikai tiem, kas nevēloties, lai viņš strādātu Saeimā.

To, vai krimināllieta ir samurgota vai apsūdzība tomēr atbilst realitātei, martā turpinās vērtēt Rīgas rajona tiesa, taču saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli V. Kalnozolam nebūs tiesību piedalīties Saeimas vai tās komisiju sēdēs, līdz krimināllietā likumīgā spēkā nebūs stājies tiesas spriedums. Ņemot vērā, ka lieta tiek skatīta tikai pirmajā instancē, var paiet pat gads, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā. Vien jāpiebilst, ka šāds deputāta tiesību ierobežojums V. Kalnozolam būs piemērojams tikai tad, ja parlaments ļaus tiesai turpināt tiesvedību pret politiķi.

Process jau sācies

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pastāstīja, ka tiesa jau ir interesējusies, kā tai rīkoties, ja V. Kalnozols patiešām kļūs par Saeimas deputātu. Tas liecinot, ka līdz ar mandāta pieņemšanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jāizskata tiesas iesniegums un jāaicina deputāti lemt par V. Kalnozola izdošanu lietas iztiesāšanai. Līdz šim nav bijis gadījuma, kad parlaments neļautu kādu no deputātiem tiesāt. Piemēram, Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš līdzīgu iemeslu dēļ jau gadu nav tiesīgs piedalīties Saeimas sēdēs.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ZZS frakcijai labāk būtu, ja V. Kalnozols pats atteiktos no mandāta un dotu vietu nākamajam kandidātam aiz viņa – Askoldam Kļaviņam. Eksperts gan atzīst, ka šinī situācijā atbildība pret saviem vēlētājiem jāizvērtē pašam V. Kalnozolam, bet ZZS nevajadzētu šo jautājumu ievilkt plašā publiskā diskusijā.

«Tie nav tikai Kalnozola vēlētāji, tie ir ZZS vēlētāji, un viņu interesēs ir, lai ZZS būtu pilna frakcija. Bet galvenais nepārvērst to par nacionāla līmeņa diskusiju. Ja viņš negribēs piekāpties, tad šāds lēmums jārespektē. Ja viņi sāks kašķēties, ZZS tas būs sliktāk nekā tad, ja Kalnozols mandātu pieņems,» uzskata politologs.

Kolēģi uzmanīgi

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš ar V. Kalnozolu tikšoties pirmdien, pagaidām nevēlas paust savu viedokli par to, vai V. Kalnozolam nevajadzētu atteikties no mandāta. Pagaidām viņš kandidātu uztverot kā pilnvērtīgu potenciālo frakcijas locekli, turklāt neesot skaidrs, vai viņam tiešām tikšot ierobežotas deputāta tiesības.

Savukārt A. Brigmaņa vietnieks, ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas (LZP), no kuras rindām ZZS sarakstā tika iekļauts arī V. Kalnozols, pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka nebūtu ētiski aicināt V. Kalnozolu atteikties no mandāta, jo par viņu vēlējusi tauta un ar savu mandātu viņš varot rīkoties pēc saviem ieskatiem.

«Redzot, par kādām vērtībām viņš publiski sludina, viņam nevajadzētu pieņemt mandātu. Viņam šī situācija būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, bet tas, vai tā krimināllieta ir safabricēta vai nav, jāizlemj tiesai,» norādot uz paša V. Kalnozola atbildību, saka Kārlis Seržants. Arī viņš ZZS sastāvā ir ievēlēts no LZP.

Saeimas kuluāros gan tiek atzīts, ka no V. Kalnozola rīcība, pieņemot mandātu, nebūtu godprātīga un diskreditētu visu ZZS. Tomēr cerības uz to, ka viņš rīkosies visa politiskā spēka interesēs, esot mazas.



Politika

Nav šaubu, ka Daugavpils mēra Andreja Elksniņa jaunā partija "Sarauj, Latgale" iegūs vērā ņemamu atbalstītāju loku nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.