Par ideju ieviest jaunu degvielas nodokli bēgļu krīzes risināšanai sašutuši ir gan degvielas tirgotāji, gan arī autobraucēji. ES dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, lielāko daļu degvielas cenā jau šobrīd veido nodokļi.
Pirms pusotras nedēļas Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pauda uzskatu, ka bēgļu masveida uzņemšanas finansēšanai nepieciešamos līdzekļus varētu iegūt, ieviešot jaunu degvielas nodokli. Neskatoties uz sašutuma vētru, ko šis paziņojums izraisīja, Der Spiegel raksta, ka šī ideja guvusi Eiropas Komisijas (EK) atbalstu, atsaucotie uz EK viceprezidentu Valdi Dombrovski. Viņš laikrakstam atzinis, ka piekrītot Šeibles kunga teiktajam par inovatīvu pieeju bēgļu krīzes pārvaldīšanai, tostarp stiprinot ES ārējās robežas un palīdzot bēgļiem. «Drošība, saskaroties ar bēgļu krīzi, ir sabiedrisks labums, ko ideālā gadījumā kolektīvi būtu jānodrošina Eiropas pilsoņiem. Risinājumu meklēšana būs dārga. Degvielas akcīzes nodoklis varētu būt viens no iespējamiem finansējuma avotiem Eiropas vai nacionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā, ka naftas cena šobrīd ir zema. Mums ir uzmanīgi jāizvērtē visas iespējas, jo īpaši rūpējoties, lai izmaksu sadalījums būtu maksimāli godīgs,» Der Spiegel teica V. Dombrovskis.
Tiesa, pagaidām, ne V. Šeible, ne arī EK nav dalījusies apsvērumos, cik liels šis nodoklis varētu būt.
Benzīna un dīzeļdegvielas cenu jau šobrīd ievērojami sadārdzina akcīzes nodoklis un PVN. Tā kā katrā valstī nodokļu likmes atšķiras, tad nodokļu ietekme degvielas cenās ES svārstās no 50 līdz 75 procentiem. Ieviešot jaunu nodokli, tas neizbēgami atspoguļosies arī mazumtirdzniecības cenā.
Turklāt Latvija pirms mēneša jau piedzīvoja nodokļu kāpumu degvielai – akcīzes izmaiņas benzīnu cenu sadārdzināja par trim centiem litrā, dīzeļdegvielas – par vienu centu litrā.
Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS), kura varētu kļūt par finanšu ministri, jauna degvielas nodokļa ieviešanu bēgļu krīzes risināšanai vērtē ļoti piesardzīgi. Viņa LNT kanālā izteicās, ka Eiropā vienotu nodokļu prakses nav bijis, tāpēc viņa šaubās, vai visas valstis spētu par to vienoties. Turklāt pirms šāda nodokļa ieviešanas vajadzētu būt plānam, kā šo naudu izmantot, bet pašlaik neesot skaidrs, kur to liks – stiprinās robežu, atdos Turcijai vai izmaksās bēgļu pabalstos.
Arī pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) LNT kanālā visai kritiski izteicās par šāda nodokļa ieviešanu. «Šādi risināt jautājumu par bēgļu finansēšanu ir nepieņemami pašreizējā situācijā. Ir nepieciešams koncentrēties nevis uz līdzekļu vākšanu bēgļu problēmas risināšanai tādā veidā, kā to Eiropa darīja 2015. gadā, bet uz robežu stiprināšanu,» norādīja J. Reirs.
VIEDOKLIS
Valdis Dombrovskis, EK viceprezidents:
– Šobrīd valstis izsaka savus priekšlikumus par iespējamo papildu finansējumu bēgļu krīzes pārvarēšanai un drošības stiprināšanai Eiropā. Kā zināms, Vācijas finanšu ministrs ir izteicis savu priekšlikumu. Priekšlikumus var izteikt arī citas valstis, arī Latvija. Lai pārvarētu bēgļu krīzi un stiprinātu ES ārējās robežas, kā arī nodrošinātu sadarbību ar trešajām valstīm, ir nepieciešams papildu finansējums. Izvērtējot dažādus priekšlikumus, ir svarīgi, lai izmaksu sadalījums būtu pēc iespējas taisnīgs un līdzsvarots, ņemot vērā valstu ekonomiskās attīstības atšķirības. Jāvērtē, vai papildu izdevumi ES ārējo robežu nostiprināšanai būtu jāfinansē tikai tām dalībvalstīm, kas aizsargā ES ārējo robežu, un arī Latvija ir šo valstu vidū, vai arī šo izdevumu finansēšanā būtu jāpiedalās visām dalībvalstīm.