Vakar, vizītē Londonā ierodoties Eiropas Padomes prezidentam Donaldam Tuskam, sācies izšķirošais posms Londonas un Briseles sarunās par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons būtu gatavs atbalstīt savas valsts turpmāku atrašanos Eiropas Savienības sastāvā.
SLEPENAIS KODS DĀVANAS SAŅEMŠANAI: ES LASU NRA.LV
Galvenās diskusijas joprojām ir par pabalstu maksāšanu Lielbritānijā dzīvojošajiem ieceļotājiem no citām ES valstīm, jo Briseles piedāvātais variants D. Kameronu neapmierina. Pastāv iespēja, ka galīgo vienošanos izdosies panākt februāra vidū paredzētā ES samita laikā, un šādā gadījumā referendums par Lielbritānijas nākotni ES varētu notikt jau jūnijā.
«Tagad galdā ir likts jauns ES piedāvājums, tomēr tas nav pietiekami labs. Vēl ir jāstrādā, taču progress jau ir jūtams,» D. Kamerons paziņoja raidkorporācijai BBC pēc piektdien Briselē notikušajām sarunām ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Oficiāli piedāvājuma detaļas netiek izpaustas, taču Reuters vēsta, ka pašreizējais ES kompromisa variants paredz: Lielbritānija (un arī citas ES dalībvalstis) drīkstēs nemaksāt atsevišķus pabalstus strādājošajiem iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm, taču ar vairākiem nosacījumiem – pirmkārt, tas iespējams vien gadījumā, ja Briseli izdodas pārliecināt par nopietnu līdzekļu trūkumu sociālajā budžetā, otrkārt, pēc tam, kad vairākums ES valstu un valdību vadītāji atbalstījuši šādu soli, un, treškārt, uz termiņu, kas nav ilgāks par četriem gadiem. Britu avīzes vakar vēstīja, ka D. Kamerons grib, lai Lielbritānija jauno kārtību varētu ieviest jau uzreiz pēc paredzētā referenduma par palikšanu ES sastāvā, kā arī kategoriski iebilst pret to, ka notiktu vēl kāds balsojums un tiktu noteikti kādi termiņi.
Vakar vakarā britu premjerministra rezidencē Dauningstrītā tika rīkotas D. Kamerona un D. Tuska darba vakariņas, kuru laikā galveno uzmanību bija paredzēts pievērst tieši šai problēmai. Britu avīzes vēstīja, ka premjers nolēmis līdz galam aizstāvēt savu viedokli, jo ne tikai vēlētāju, bet arī daļas viņa vadītās konservatīvo partijas biedru nostāja ir nepārprotama – pienācis beidzamais brīdis ierobežot tā dēvēto pabalstu tūrismu un samazināt sociālās garantijas tiem iebraucējiem, kuri pietiekami ilgi (vismaz četrus gadus) nav strādājuši un maksājuši nodokļus Lielbritānijā. D. Kamerons cer, ka vienošanos izdosies panākt vismaz attiecībā uz tā sauktajiem nodokļu kredītiem – saskaņā ar šo Lielbritānijā pieņemto sistēmu pabalstus saņem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri strādā zemi atalgotus darbus vai nepilnu darba dienu. Starp citu, Reuters rīcībā nokļuvušie konfidenciālie dokumenti liecina, ka jaunā kārtība netiks attiecināta uz tiem citu ES valstu pilsoņiem, kuri jau pašlaik atrodas Lielbritānijā, jo pretējā gadījumā vienošanos draudējušas bloķēt Polija un citas Austrumeiropas valstis.
Ja Lielbritānijas premjera un Eiropas Padomes vadītāja sarunas būs vainagojušās panākumiem, jau šīs nedēļas sākumā gatavais vienošanās projekts varētu nonākt uz pārējo 27 ES valstu un valdību vadītāju galdiem, bet tā galīgā apstiprināšana notiktu 18. un 19. februārī Briselē paredzētajā samitā. Reuters norāda, ka attiecībā uz pārējām Lielbritānijas prasībām, kuras D. Kamerons definēja pagājušā gada novembrī (ES atteikšanās no obligātas ciešākas integrācijas; eiro zonas lēmumu pieņemšana, ņemot vērā arī ārpus eiro zonas esošo valstu intereses; ES dalībvalstu parlamentu tiesības kolektīvi bloķēt Eiropas Parlamenta lēmumus), kompromisi jau ir panākti, turklāt tie neliek nekavējoties veikt grozījumus ES svarīgākajos līgumos, kas pašreizējos apstākļos būtu ļoti sarežģīti. AFP gan uzsver, ka juristi joprojām turpina strādāt pie vienošanās teksta slīpēšanas, jo nepieciešams panākt, lai to atbalstītu 27 ES valstu vadītāji.
«Es esmu noskaņots optimistiski un domāju, ka februārī mēs spēsim panākt vienošanos. Taču atsevišķas detaļas var radīt problēmas,» intervijā AFP sacījis Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs, kurš ar D. Kameronu piektdien tikās Briselē. Ja tas izdosies, referendums par Lielbritānijas nākotni varētu tikt sarīkots jau jūnijā. Eirooptimistiem tas varētu būt pats piemērotākais brīdis, jo pastāv iespēja, ka vasarā kontinentu atkal pārpludinās nelegālo migrantu straumes, kas varētu likt britu vēlētājiem balsot pret palikšanu ES sastāvā. Vērā ņemami arī socioloģisko aptauju dati, kas liecina – palikšanas ES sastāvā pretinieku skaits lēni, bet stabili pieaug. Piemēram, Daily Mail publicētā ComRes aptauja liecina, ka pašlaik par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā balsotu 54% respondentu jeb par 2% mazāk nekā decembrī. Turklāt citas aptaujas liecina, ka starp tiem, kuri nav izlēmuši, kā rīkoties (un tādu ir gandrīz 20%), vairums sliecas neatbalstīt palikšanu savienībā. Tomēr D. Kamerons uzsvēris, ka viņam nav kur steigties, jo referendumu apsolīts sarīkot līdz 2017. gada beigām. «Ja izdosies panākt pietiekami labu vienošanos, lai kliedētu britu iedzīvotāju bažas, es to atbalstīšu. Ja ne, tad ne,» viņš sacījis, liekot saprast, ka sarunas varētu arī ieilgt.