Tieslietu ministrija Vienotības restartam un revanšam

© F64

Tieslietu ministra portfelis, kuru noskatījusi Vienotība, bet no kura nevēlas šķirties Nacionālā apvienība, kļuvis par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem ceļā uz jaunu valdību. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa skaidro, ka neapmierinātība ar nacionāļu veikumu šajā ministrijā rūgusi jau ilgi un viņas vadītais spēks esot nobriedis pieļautās kļūdas labot. Savukārt nacionāļi uzskata, ka šādi S. Āboltiņa iecerējusi tai atriebties.

Tas, ka juristu pārbagātajai Vienotībai Nacionālās apvienības tieslietu ministru atbilstība ieņemamajam amatam jau sen šķiet nepietiekama, atbilst patiesībai. Saeimas Juridiskajā komisijā asas vārdu apmaiņas starp ministriem un Vienotības deputātiem nav reta parādība. Vēl aizvadītā gada rudenī gandrīz pat tika panākta tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisija, taču tad šo tematu otrajā plānā pārbīdīja nu jau demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas jautājums. Saeimas aizkulisēs indīgi atgādina, ka tā vietā, lai nodarbotos ar valstij svarīgākiem jautājumiem, ministrija izstrādā ceļvežus jaunajām ģimenēm.

Tagad S. Āboltiņa neslēpj, ka viens no Vienotības iekšējās opozīcijas pārmetumiem par nu jau kritušās valdības veidošanu bijis tieši par tieslietu ministra amata neuzticēšanu Vienotībai.

Līdz ar šīs kļūdas labošanu, kas varētu nedaudz stabilizēt klimatu pašā Vienotībā, tai esot arī svarīgi uzsākt produktīvāku darbu pie maksātnespējas administratoru regulējošo normatīvo aktu sakārtošanas. Nav noslēpums, ka Nacionālā apvienība tiek saistīta ar maksātnespējas administratoriem, kas it kā esot spēcīgs lobijs savu interešu aizstāvībā.

«Uz to [Tieslietu ministrijas neapmierinošo darbu] ir norādījuši daudzi eksperti. Ir lietas, kas izraisa bažas un neizpratni. Latvijai investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir prioritātes, taču maksātnespējas procesi joprojām ir necaurspīdīgi un lietu iztiesāšana prasa nesamērīgu laiku, un par šiem jautājumiem jau ilgstoši sūdzas ārvalstu investori,» skaidro S. Āboltiņa.

Jāatzīst, ka aktīva atbildības uzņemšanās Vienotībai arī palīdzētu atgūt sabiedrības uzticību, kuru līdz šim grāvusi gan nespēja pieņemt sava vēlētāja gaidītus lēmumus, gan iekšējie konflikti, gan citi faktori. Arī apziņa, ka Nacionālajai apvienībai šādi tiek atgādināts, ka tā ir mazākā frakcija koalīcijā, droši vien nav nepatīkama.

Jautāta, vai Vienotības vēlme tikt pie šā ministra portfeļa netorpedē valdību, politiķe atgādināja, ka, veidojot nu jau kritušo valdību, Zaļo un zemnieku savienība ļoti vēlējās iegūt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un Saeimas priekšsēdētāja amatus. Tas konfliktējis ar Nacionālās apvienības interesēm, taču Vienotība spējusi rast kompromisus – abi šie amati tomēr nonākuši nacionāļu rokās. Identiskas kompromisa spējas Vienotība šobrīd gaidot arī no premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska.

Nacionālā apvienība S. Āboltiņas argumentus noraida, un Dz. Rasnačs skaidro, ka lietu iztiesāšanas laiks pēdējos gados būtiski samazināts, augusi sabiedrības uzticēšanās tiesām, kas liecinot par tiesu darba uzlabošanos. Arī maksātnespējas procesu sakārtošanai esot daudz darīts un iesāktais novārtā netikšot pamests. Tādēļ nacionāļi uzskata, ka S. Āboltiņa, atņemot Tieslietu ministriju, vēlas tiem atriebties par viņas kandidatūras premjerministra amatam kategorisku noraidīšanu.