Vienotības nākotnei izšķiroša diena
Valsts prezidenta izraudzītajam premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim šodien gaidāma sarežģīta diena – lai runātu par Ministru kabineta veidošanu, viņš tiekas ar aizvainojuma pilnās Vienotības Saeimas frakciju. Viņa uzdevumu vērā ņemami gan atvieglos Vienotībā pārsvaru guvusī pašiznīcināšanās tieksme.
M. Kučinskis ar Nacionālo apvienību, kura ar saviem ultimātiem palīdzēja Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) iegūt premjerministra amata nomināciju, jau tikās aizvadītajā ceturtdienā, kad abas partijas, par prieku sev, konstatēja, ka būtiskas atšķirības to mērķos nav. Nesaskaņas dzirksti varētu uzšķilt vieglas atšķirības viedoklī par to, kad īsti visām valsts un pašvaldību finansētajām mācību iestādēm vajadzētu pasniegt tikai valsts valodā, bet viss liecina, ka nacionāļi piekāpsies ZZS vēlmei šo procesu atlikt uz tālāku laiku, nevis, kā iepriekš atrunāts, – 2018. gadu.
Savukārt ar Vienotību ZZS kandidātam tik viegli neies. Reti kurš kā reālu scenāriju uztver iespēju, ka Vienotība savās prasībās būs nelokāma un, nesaņemot, piemēram, satiksmes ministra amatu, izvēlēsies palikt opozīcijā, taču cīniņš būs nopietns, jo bez Vienotības balsīm M. Kučinskim valdību neizveidot.
Tieši ar šādu spēka pozīciju taktiku Vienotības līderi iecerējuši šodien pie sevis sagaidīt topošo premjerministru. Saskaņā ar šobrīd zināmo M. Kučinska ieskicēto un Nacionālās apvienības ieskicēto atbildības jomu sadalījumu, droši Vienotībai ir tikai iekšlietu un ārlietu ministru amati. ZZS labprāt atvēlētu Vienotībai arī izglītības un zinātnes ministra un labklājības, un, iespējams, arī ekonomikas ministru portfeļus, taču Vienotība uzskata, ka piecas ministrijas lielākajai koalīcijas partijai ir par maz.
Neoficiāla informācija liecina, ka Vienotība vēlētos saņemt sešus ministru portfeļus un sestais varētu būt tieslietu ministra amats. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pat pieļāvusi, ka tieslietu ministra portfelis varētu būt noteicošais priekšnosacījums, lai Vienotība piekristu atbalstīt M. Kučinska valdību. Šāds pieļāvums gan izraisīja kārtējo Vienotības frakcijas locekļu sašutumu un publisku S. Āboltiņas nosodīšanu, jo tie, nepievēršot uzmanību pieļāvuma formai, steidza vēlētājiem un politiskajiem konkurentiem pavēstīt, ka lēmumi par kaut kādām sarkanajām līnijām ne frakcijā, ne valdes sēdē nav pieņemti.
Valsts prezidenta izbrāķētais Vienotības kandidāts uz premjerministra amatu Kārlis Šadurskis atzīst – lai Vienotība spētu atgūt zaudēto pārliecību par saviem spēkiem un politisko ietekmi, tai nepieciešams pārliecināt ZZS, ka partijā šķelšanās tieksmes izsīkušas un politiskais spēks jau atkal uzskatāms par vienu veselumu.
Tomēr arī aizvadītajā piektdienā nekas neliecināja par to, ka kādreiz varenā partija spēj savas problēmas atrisināt organizācijas iekšienē, nevis pašu rokām konkurentiem piegādāt informāciju, kas tikai paātrinās Vienotības galu.
Proti, Vienotības iekšējās opozīcijas sešnieku pārstāvošais Aleksejs Loskutovs partijas iekšējā sarakstē publicēja S. Āboltiņai neglaimojošu vēstījumu par to, kā īsti partija zaudēja premjerministra amatu. Un ilgi nebija jāgaida, lai šis vēstījums tiktu noplūdināts un publicēts elektroniskajos medijos, vēlreiz apliecinot, ka Vienotībā jau sen vairs neeksistē vienotība vai vēlme mobilizēties savu mērķu sasniegšanai.
«Personas, kuras mēģina iekšēji veicināt Vienotības šķelšanos, neapzinās, ko dara, – viņi grauj ne tikai paši savu partiju, bet arī savu politisko karjeru,» saka politologs Filips Rajevskis un piebilst: «Kas ir slikts Vienotībai, tas ir slikts arī tās biedriem.