Zaudētāji atgriežas pie spēka spēles
Zaudējusi cīņā par Ministru prezidenta amatu, Vienotība atguvusi pašpārliecinātību un cenšas pārliecināt potenciālos jaunās koalīcijas partnerus, ka bez tās valdību izveidot nebūs iespējams. Šajā spēlē Vienotībai piebalso arī abas mazās opozīcijas partijas, kuras paziņojušas – Māra Kučinska valdību tās neatbalstīs.
Vienotība teicas, ka tai joprojām trūkst informācijas, lai formulētu savu pozīciju jautājumā par M. Kučinska valdības atbalstīšanu. Ceturtdien tiekoties visai frakcijai, politiskais spēks vēl vienu reizi formulēja tos virzienus, kuros tas vēlētos stūrēt nu jau ZZS rokās nonākušo valdības kuģi.
Par sev svarīgākajiem virzieniem Vienotība atzinusi reformas veselības aprūpē, izglītības sistēmā un tieslietās. Turklāt tieslietas šis politiskais spēks uztver tik nopietni, ka šobrīd Nacionālās apvienības (NA) pārziņā esošais tieslietu ministra amats ir priekšnoteikums, lai Vienotība vispār iekļautos M. Kučinska valdībā. «Tieslietu ministra amatu var pieskaitīt pie sarkanajām līnijām,» saka partijas līdere Solvita Āboltiņa.
Ņemot vērā, ka zaļzemnieki NA jau piesolījuši, ka tai uzticētās nozares netiks mainītas, Vienotības pretenzijas konfliktē ar pagaidām veiksmīgo ZZS un apvienības sadarbību. Turklāt šo pieteikumu valdību veidojošais M. Kučinskis nevarēs atļauties neņemt vērā, jo, zaudējot Vienotību, tas, visticamāk, arī zaudētu iespēju izveidot savu valdību.
Tikko par savu nominēšanu premjerministra amatam uzzinājušais M. Kučinskis neslēpa, ka viņš vēlētos, lai arī nākamās koalīcijas sastāvā būtu Vienotība, taču, ja tas nebūs iespējams, ZZS esot gatava uzrunāt mazās opozīcijas partijas – Latvijas Reģionu apvienību un No sirds Latvijai.
Tomēr mazie opozicionāri, kuriem kopā ir 14 mandātu, šim rezerves plānam ceturtdien pārvilka strīpu. Abām partijām tiekoties, tika pieņemts lēmums, ka M. Kučinska valdību tās neatbalstīs. «Secinājām, ka pašreizējās valdības veidotāji neko nav mācījušies no iepriekšējās valdības kļūdām, un pašreiz notiekošais ir tikai rēķinu kārtošana trīs līdzšinējo varas partiju starpā,» saka Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Līdz ar to ZZS veidotajai valdībai stabilas šobrīd ir tikai 38 balsis, kas Vienotības un tās 23 mandātu nozīmi šajā procesā tikai palielina. Tiesa, Vienotības līderi atzīst, ka šāda spēle rezultatīva var būt tikai tad, ja partija kaut uz mirkli aizmirst iekšējos konfliktus un strādā kopīga mērķa labā – jaunajā valdībā iegūt pēc iespējas labākas pozīcijas.
Vismaz pagaidām pārliecība, ka Vienotības iekšējā opozīcija pārstājusi partijas ķīviņus nest ārpus mājas, nostiprinājusies nav, kaut arī ceturtdien S. Āboltiņa apstiprināja, ka Vienotības frakcija iekšējos konfliktus nolikusi malā, lai 23 deputātu spēkiem panāktu sev vēlamo rezultātu.
Tiesa, jāatceras, ka politikā draugu nav, ir tikai intereses. Tāpēc konkrētos nosacījumos Vienotību var uzmest ne tikai opozīcijas sešnieks, bet arī tās Saeimā ievēlētie partneri no reģionu partijām. Tomēr arī šādā gadījumā ZZS valdībai būtu tikai 51 balss, kas valdības darbu par neiespējamu nepadarītu, bet apgrūtinātu nopietni.