Saņemot Valsts prezidenta nomināciju nākamās valdības veidošanai, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāts Māris Kučinskis guvis iespēju šim politiskajam spēkam dāvāt otro Ministru prezidentu 23 gadu laikā. Savukārt septiņus gadus valdību stūrējušajai Vienotībai, lai panāktu, ka valdības veidošanas laikā tiek ņemtas vērā tās nianses, ir jāspēj pārliecināt partneri, ka Vienotība atkal ir vienota.
Tiekoties ar abiem premjerministra amata kandidātiem, Kārli Šadurski un M. Kučinski, Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdienas rītā aizvadīja divarpus stundas. Pēc tikšanās viņš atgādināja, ka partijas nebija spējušas izvirzīt savu kandidātu, tāpēc iniciatīvu pārņēmis viņš, bet, uzklausot abus pretendentus, par atbilstošāko šim amatam atzinis M. Kučinski.
Līdzsvars izjaukts
R. Vējoņa lēmums Ministru prezidenta amatam virzīt ZZS pārstāvošo M. Kučinski gan ir pretrunā ar paša teikto. Premjerministra meklējumu laikā viņš publiski pauda viedokli, ka arī šajā valdībā vajadzētu saglabāt varas līdzsvaru. Proti, ja Valsts prezidents nācis no ZZS rindām, bet Saeimas priekšsēdētāja no Nacionālās apvienības (NA) – premjerministra amats jāuztic Vienotībai vai jāmaina šis sadalījums. Izvirzot M. Kučinski, radusies situācija, ka ZZS ticis augstākais un ietekmīgākais amats, bet Vienotībai nav ne mazāko izredžu ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu, jo ZZS ir apmierināta ar Ināras Mūrnieces darbu.
Prezidents pagaidām atturas no komentāriem, kas viņu mudinājis atteikties no saviem vārdiem. Viņš arī atturējās atklāt īpašības, kuras M. Kučinski padarījušas pieņemamāku par sāncensi.
Uzreiz pēc nominēšanas M. Kučinskis steidzās aicināt atteikumu saņēmušo Vienotību, kura vēl otrdien pauda pārliecību, ka prezidents nemainīs domas un nominēs tās pārstāvi, nepamest koalīciju un kopīgi turpināt darbu. Viņš gan arī piebilda, ka valdību iespējams izveidot arī bez Vienotības.
Jāizlīgst ar opozīciju
Vienotības kandidāts K. Šadurskis nesteidza solīt sadarbību un pauda viedokli, ka demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas valdība tik kūtra, iespējams, bijusi līdzvērtīgi lēnīgās opozīcijas dēļ. Tāpēc neesot izslēgts, ka Vienotība izvēlēsies valsts labā strādāt no opozīcijas pozīcijām. Taču par to vēl esot jālemj partijai.
Uz pirmo tikšanos Vienotības frakcija un valde pulcējās pāris stundas pēc kurvīša saņemšanas, taču nopietni lēmumi šajā sēdē netika pieņemti.
Vienotībā ir cilvēki, kas labprāt aizietu opozīcijā, un tādi, kas to nekādi nevēlas. Tāpēc partija nolēmusi ar M. Kučinski uzsākt pārrunas, kuru pirmais raunds paredzēts pirmdien.
Opozīcijas scenārija pretinieks ir tā dēvētais Ilzes Viņķeles vadītais Vienotības iekšējās opozīcijas sešnieks. Vairākumam Vienotības balsojot par palikšanu opozīcijā, tas, visticamāk, izvēlētos M. Kučinska valdību atbalstīt, šādi turpinot drupināt jau tā daudz cietušo partiju.
Reģionu faktors
Sajūsmā par palikšanu opozīcijā nav arī no Vienotības saraksta Saeimā ievēlētie partijas reģionu pārstāvji. Ņemot vērā, ka nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, tiem būs grūti pārliecināt savus vēlētājus par uzticības kredīta pagarināšanu, jo darbs opozīcijā nedos iespēju izveidot elektorātam uzrādāmu labo darbu sarakstu. Bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis neslēpj, ka veltīs visas pūles, lai pārliecinātu Vienotības frakciju opozīcijā nepalikt.
Joprojām tiek uzskatīts, ka lielākā cīņa būs ap satiksmes ministra amatu, kuru vēlas saglabāt Vienotība, it īpaši tās reģionu partneri, bet ZZS šādai iecerei kategoriski iebilst.
Vienu cīņu jau zaudējušie Vienotības līderi uzskata, ka Satiksmes ministriju varētu arī atdot zaļzemniekiem, bet, vismaz daļēji pildot vienošanos ar reģionu partneriem, panākt, ka tās resursi visos reģionos tiek tērēti vienādi. Tiesa, tas būtu iespējams tikai tad, ja Vienotībai izdodas pārliecināt ZZS par to, ka nesaskaņas tajā ir atrisinātas un Vienotība ir nedalāms spēks ar 23 balsīm Saeimā, ar kuru nedrīkst nerēķināties. To, vai politiskajam spēkam izdosies šis manevrs, rādīs laiks. Šodien partija atkal pulcēsies, lai apspriestu šos jautājumus.
Ja M. Kučinskim patiešām izdosies savai valdībai gūt Saeimas vairākuma atbalstu, viņa vietā Saeimā vajadzētu stāties Valdim Kalnozolam, kas 2014. gada Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā palika pirmais aiz svītras. Savukārt tas nozīmētu, ka vismaz uz laiku ZZS frakcijai būtu nevis 21 balsstiesīgs mandāts, bet 20, jo pret V. Kalnozolu šobrīd tiek iztiesāta krimināllieta par bijušās dzīvesbiedrenes fizisku ietekmēšanu. Likums paredz, ka šādā gadījumā deputāts var darboties frakcijā, taču nedrīkst piedalīties Saeimas sēdēs. Līdzīgā situācijā ir Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.