Kalniete rosina ES paplašināt sadarbību ar NATO

Kalniete klātesošajiem vērsa uzmanību, ka pasaule pēdējo gadu laikā kļuvusi sarežģītāka un tas ir viens no iemesliem, kādēļ ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un 28 valstu ministri uzskata, ka pienācis laiks izstrādāt jaunu globālo stratēģiju.

Viņa arī skaidroja, ka pie stratēģijas projekta strādā komanda un pašlaik tiek plānots, ka tas publiski varētu būt pieejams pirms jūnija beigām. "Visas dalībvalstis, tostarp Latvija, cieši strādā pie tās izstrādes, kā arī EP ir gatavs iesaistīties dokumenta tapšanā," sacīja Kalniete.

Runājot par globālajiem notikumiem, politiķe uzsvēra, ka Ķīna kļūst par pasaules ekonomikas centru, savukārt Āfrika sāk kļūt par demogrāfijas gravitācijas centru. Viņa arī uzsvēra, ka pašlaik trūkst politiskās vēlmes izmantot jau esošos politiskos instrumentus, kas pieejami ES. "Aizsardzības nozarei ir nepietiekami izdevumi. Mūsu izdevumi ir aptuveni tikai puse no tā, ko atvēl ASV. Delikāta problēma ir vērtības pret interesēm. Jābūt reālistiskiem, kā sadarbojamies, lai palielinātu stabilitāti kaimiņu reģionos, bez neizpildāmiem ultimātiem," sacīja deputāte.

Norādot uz prioritātēm, Kalniete kā vienu no tām minēja nepieciešamību aizsargāt ES valstis, sabiedrības un vērtības. Tāpat viņa pauda viedokli, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo sadarbību pret iespējamajiem militārajiem un nemilitārajiem uzbrukumiem. Šī iemesla dēļ ES arī jāpalielina sadarbība ar NATO un savienības dalībvalstīm pašām ir jāsāk ciešāk sadarboties aizsardzības jomā.

Viņa norādīja, ka ES nevar būt globāls spēlētājs, ja tā nav spējīga stabilizēt savus kaimiņus. Ja nepieciešams, nosūtot arī ES kareivjus un pārstāvjus. Tāpat ES ir jātur spēkā paustā apņemšanās paplašināšanās jomā, uzņemot jaunas dalībvalstis un sadarbojoties ar Asociācijas valstīm.

Kalniete jau iepriekš, runājot par pašu stratēģiju, norādīja, ka tai jābūt īsai un skaidrā valodā. Turklāt tajā jābūt ne vairāk par piecām prioritātēm, kurām jāpieskaņo mērķi un rīcībpolitikas, lai tās varētu īstenot. "Nepieciešams nodrošināt Eiropas valstu sabiedrību un vērtību aizsardzību. Otru, kuru es redzu kā lielu diskusiju objektu, - cik lielai stratēģijai jābūt. Tai jābūt globālai stratēģijai ar reģionālu fokusu. Mums ir jāstabilizē savu kaimiņu teritorijas," sacīja Kalniete, uzsverot, ka ES var kļūt par globālu spēlētāju.

Lai to paveiktu, ES būtu jāveido situatīvās alianses, saprotot, ka konkrētu reģionālu vai tematisku problēmu risināšanā nepieciešams iesaistīt reģionālos partnerus un starptautiskās organizācijas. "Piemēram, grupa, kura mēģina atrisināt Sīrijas konfliktu. Krievija kā sarunu partneris konflikta risinājumam ir neapejama. Tāpat, lai cik smagi nebūtu pārkāpumi Saūda Arābijā, Sīrijas krīze nav noregulējama arī bez tās," pauda politiķe.

Kalniete arī norādīja, ka jāpanāk ciešāka koordinācija starp NATO un ES.

"Tā gan pašlaik veidojas, jo līgumos ierakstīts, ka NATO jāattīsta spēcīgs ES pīlārs. Tur ir arī ļoti liela loģika, jo 22 no NATO dalībvalstīm ir arī ES dalībvalstis. Mums ir jāvienojas, ka līdz 2024.gadam paaugstinām savu aizsardzībai paredzēto budžetu līdz 2%. Mums ir jāapstiprina, ka mēs šo lēmumu Eiropas līmenī pildīsim," viņa norādīja.

Paredzēts, ka ziņojums tiks apspriests februāra vidū, marta vidū plānots balsojums Ārlietu komitejā, savukārt plenārsēdē - aprīlī.

Runājot par ziņojuma pieņemšanu, viņa uzsvēra, ka paredzama salīdzinoši liela grūtība pašā pieņemšanas procesā, ņemot vērā radikāļu flanga spēku pieaugumu. "Mums būs jāatrod kompromisa formulējumi, kuri būs pieņemami visiem," norādīja politiķe.