Pēdējie notikumi, tostarp Ķelnē, likuši Vācijas medijiem un politiķiem apzināties tos izaicinājumus, kuri saistīti ar nekontrolēto migrāciju, par kuriem vairākas valstis brīdināja jau vismaz pirms pusgada, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Runājot par situāciju pēc plašajiem Vecgada vakarā Ķelnē pieredzētajiem seksuāla rakstura uzbrukumiem, kas izraisījuši asas diskusijas par migrācijas politiku un drošības jautājumiem, politiķis norādīja, ka Vācijā debates par bēgļiem un bēgļu politiku sākušas atšķirties. Kā piemēru viņš minēja to, ka Vācija savā veidā atvēra Šengenas robežas, taču pēc mēneša šī politika tika mainīta un tika atjaunota robežkontrole.
"Pēc Ķelnes notikumiem nāk informācija par to, ka šajos pārkāpumos faktiski pastāv terora aktivitāšu iespēja, kurus veic cilvēki ar bēgļu aizmuguri. Ir saprotami, kādēļ Vācijā tā notiek - ne politiķi, ne mediji nevēlējās laicīgi par to visu runāt. Viņi šo informāciju slēpa, lai nebarotu radikālos politiķus. Iespējams, arī baidoties no savas vācu pagātnes," sprieda Pabriks. Viņš arī vērsa uzmanību, ka šāda piekopta politika var radīt spēcīgu "atsitienu", kas jau tagad esot redzams. "Mēs saņēmām to, ko nevēlējāmies. Vācija nevēlējās liet eļļu ugunī," izteicās politiķis.
Pabriks sprieda, ka pašreizējā situācija ļaus visiem objektīvi izvērtēt Eiropas Savienības (ES) problēmas un ieguvumus. "Bet jāatceras tas, ka tā nav bēgļu, bet gan ārpolitikas un ES iekšpolitikas krīze. Šajā gadījumā tiešām jācer, ka tas viss mums ļaus arī objektīvāk raudzīties uz tām pašām obligātajām bēgļu sadales kvotām," pauda deputāts.
Viņš norādīja, ka Vācijai tagad būs daudz sarežģītāk "iznest cauri" ideju par obligāto kvotu sistēmas ieviešanu. "Tāpat ir jāatceras tas, ka austrumeiropieši nav izteikti rasisti, kā to pauduši atsevišķi Vācijas mediji. Kaut kur ir taisnība, tādu cilvēku pie mums pietiek, mēs paši to labi zinām, taču tā runāt ir vienkārši nepareizi," uzsvēra politiķis.
Jau ziņots, ka Vācijas Bundestāga deputāti pirmdien pārspriedīs situāciju pēc plašajiem Vecgada vakarā Ķelnē pieredzētajiem seksuāla rakstura uzbrukumiem, kas izraisījuši asas diskusijas par migrācijas politiku un drošības jautājumiem.
Tikmēr kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība (CDU) gatavojas pārrunāt iespējamo valdības reakciju ar saviem koalīcijas partneriem sociāldemokrātiem (SPD). Domājams, ka abu partiju parlamentārie sekretāri vispirms izstrādās sīkāku diskusiju plānu un otrdien varētu notikt partiju iekšējas debates.
Ķelnes policija svētdien paziņoja, ka kopumā reģistrējusi jau 516 dažādas sūdzības par Vecgada vakarā pieredzēto vardarbību un 40% no tām saistītas ar seksuāla rakstura uzbrukumiem. Lai gan oficiālas apsūdzības vēl nav izvirzītas, policija atzinusi, ka lielākā daļa aizdomās turēto ir patvēruma meklētāji vai nelegālie imigranti no Ziemeļāfrikas valstīm.
Merkeles piekoptās "atvērto durvju" imigrācijas politikas pretinieki arvien uzstājīgāk norāda, ka tieši nekontrolētā imigrācija ir Ķelnē un arī citās Vācijas pilsētās pieredzēto uzbrukumu tiešs cēlonis. Pati Merkele sestdien pauda atbalstu daudz stingrākai ārvalstnieku uzturēšanās kārtībai, norādot, ka izraidāmi būtu pat tie notiesātie bēgļi un patvēruma meklētāji, kam piespriests tikai nosacīts cietumsods.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem patvēruma meklētāju piespiedu kārtā var izraidīt vienīgi tad, ja viņam piespriests vismaz trīs gadus ilgs cietumsods un ja viņa dzīvība izcelsmes valstī nav apdraudēta. Lai panāktu likumu grozīšanu, kristīgajiem demokrātiem nepieciešama arī sociāldemokrātu piekrišana, taču SPD pārstāvji jau ļāvuši noprast, ka viņi pret to iebildīs.
Tikmēr Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss, kas arī pārstāv sociāldemokrātus, svētdien izteica viedokli, ka šāds uzbrukumu vilnis Jaungada svinību laikā Ķelnē varētu būt apzināti plānots. Pēc viņa teiktā, ja šīs aizdomas apstiprināsies, notikušais iegūs jaunu pavērsienu.