Gluži kā izmisīgi cenzdamies pierādīt, ka nākamās valdības veidošanas noteikumus diktē tikai viņš, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aizvadītajā piektdienā par pārsteigumu daudziem iespēju veidot jauno valdību piedāvāja Valmieras mēram Jānim Baikam.
Jau nākamajā dienā viņš no šī goda atteicās, kā vienīgo reālo premjerministra kandidātu joprojām atstājot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski.
«Izmantojot visas man Satversmē piešķirtās tiesības, es uzņemos iniciatīvu Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšanā,» 30. decembrī teica R. Vējonis, taču šodien, kad pagājis precīzi mēnesis, kopš viņš pirmajā raundā uzklausīja visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus, nākamais premjerministrs joprojām nav nominēts.
Tiesa, partijas ar Vienotību priekšgalā, tā arī neizvirzot nevienu kandidātu, R. Vējonim uzdevumu nav atvieglojušas, kaut arī aizkulisēs tieši Vienotība ir tā, kas norāda virzienu, kurā R. Vējonim premjerministra meklējumos jālūkojas.
Tomēr R. Vējoņa izvēle brīžam šķiet neizprotama. Proti, finanšu ministru Jāni Reiru viņš uzrunāja, jau zinādams, ka viņš nevēlas kļūt par Ministru prezidentu un dod priekšroku darbam finanšu ministra amatā.
Pēc tam prezidents uzrunāja Vienotības sadarbības partijas Valmierai un Vidzemei pārstāvi J. Baiku. Iespēja, ka viņš varētu gūt pašas Vienotības vairākuma atbalstu, bija līdzvērtīga nullei. Pirmkārt, J. Baiks nepārstāv Vienotību, bet partnera nominēšana tikai paātrinātu Vienotības politiskā kapitāla zaudēšanu, un, otrkārt, J. Baikam nav ne mazākās pieredzes darbam Saeimā, kas tiek uzskatīts par ļoti lielu trūkumu jebkuram potenciālajam premjerministram. Lielajā politikā gūtas pieredzes trūkums ir arī viens no iemesliem, kāpēc Vienotība premjerministra amatam šobrīd nevirza visādi citādi augsti vērtēto Cēsu mēru Jāni Rozenbergu.
Valmieras pašvaldības galva gan nemaz nemēģināja pārliecināties par savām izredzēm. «Rūpīgi izvērtējot visus argumentus, es esmu pieņēmis lēmumu un palikšu strādāt Valmieras un valmieriešu labā, lai turpinātu iesākto pilsētas attīstības stratēģijas īstenošanu,» jau nākamajā dienā paziņoja J. Baiks, piebilzdams, ka viņa uzrunāšana tāds dīvains pārpratums vien bijis.
Koalīcijas partneriem iemeslus, kāpēc buksē valdības veidošana, un to, ka Vienotību apbērēt vēl ir par agru, atgādina tās līdere Solvita Āboltiņa. Viņa, vērtējot valdības veidošanu un to, vai process nav pārāk ieildzis, pauž, ka «lozungu un ultimātu politika» neveicina ātru vienošanos. Tas arī neveicinot politiķu vēlmi piekrist kandidēt uz premjera amatu. Visus politiķus, kuru vārdi izskanējuši, metās saplosīt publiskajā telpā, sacīja S. Āboltiņa. Turklāt Vienotības partneri ar izdomātiem ieganstiem neesot piekrituši tās piedāvājumam, kas atbilstu demokrātijas principam – partija premjera amatam virza tās vadītāju.
Tikmēr Valsts prezidents, kas šobrīd atrodas darba vizītē Zviedrijā, sola, ka darbs pie nākamā premjerministra meklēšanas neapstāsies arī komandējuma laikā. Turklāt paredzams, ka R. Vējonis beidzot būs pieņēmis lēmumu un par savu izvēli sabiedrību informēs jau rītdien. Ja tā notiks, tas būs drošs signāls – R. Vējonis guvis partiju apliecinājumu, ka šī kandidatūra viņa izveidotajam Ministru kabinetam patiešām spēs garantēt Saeimas vairākuma atbalstu.
Joprojām par visticamāko kandidātu tiek uzskatīts K. Šadurskis, kurš ir gatavs uzņemties premjerministra amata pienākumus. Arī Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības līderiem viņa kandidatūra šķiet pieņemama, kaut arī pirms balsojuma Saeimā noteikti būšot nepieciešamas sarunas ar viņu.