Reiru nepierunāt – Vienotībai jāmeklē jauns kandidāts
Atgriežoties no saīsinātā atvaļinājuma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nekavējoties atsācis darbu pie nākamās valdības veidošanas un ticies ar pagaidām vienīgo premjerministra kandidātu – finanšu ministru Jāni Reiru. Abu amatpersonu sarunas noslēdzās, pirms Neatkarīgā tika nosūtīta uz tipogrāfiju, taču neoficiāla informācija vēsta, ka ministrs valdības vadītāja amatam nav pierunājams. Arī runas par Solvitas Āboltiņas kandidatūras neiespējamību esot pāragras.
Par to, ka premjerministra amata kandidāta meklēšanu viņš uzņemsies pats, R. Vējonis paziņoja 30. decembrī, šādu iniciatīvu paskaidrodams ar to, ka neviena no Saeimā ievēlētajām partijām tā arī nav sadūšojusies izvirzīt pati savu kandidātu. Šā iemesla dēļ viņš pat par četrām dienām saīsināja savu atvaļinājumu.
Tomēr R. Vējoņa paziņojums vērtējams vien kā reveranss Vienotībai, kura, saskārusies ar Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības ultimātiem, tā arī oficiāli neizvirzīja partijas Saeimas frakcijā un valdē formāli apstiprināto Vienotības līderi S. Āboltiņu. Tādējādi R. Vējonis ļāva saglabāt seju Vienotībai, kurai nenācās atsaukt savu pusoficiālo kandidatūru, nemazinot tās izredzes vadīt valdību, un nopelnīja dažus sabiedrības atzinības punktus par apņēmīgu rīcību. Bet pēc būtības toni valdības veidošanā joprojām nosaka Vienotība, kura prezidentam piedāvā sev pieņemamākos kandidātus.
Tā, vērojot, kā Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība bloķējas, lai nepieļautu S. Āboltiņas nokļūšanu Ministru prezidenta amatā, Vienotība kā pieņemamāko kandidātu priekšplānā izvirzījusi J. Reiru. Par viņa kandidatūru ieinteresējies arī R. Vējonis, kas par to apjautājies arī pie nacionāļiem un zaļzemniekiem.
Tomēr pats J. Reirs, atrunājoties gan ar personīgajām īpašībām, gan vēlmi nostrādāt pilnu termiņu finanšu ministra amatā, uzņemties šo atbildību nevēlas. Arī politologi norāda, ka finanšu ministra darba stils ne ar ko neatšķirsies no Vienotības vadībai tik ļoti nepieņemamā, lēnīgā demisionējušās premjerministres Laimdotas Straujumas darba stila.
J. Reira vārdam izskanot premjerministra kandidāta kontekstā, pret viņu izvērsusies arī vērā ņemama kampaņa sociālajos tīklos un interneta medijos. Proti, viņam tiek pārmesta aktīva darbošanās komjaunatnē vēl 1987. gadā, kad gaisā nepārprotami virmoja trešās atmodas gars un jau nākamajā gadā Mežaparkā tautas manifestācija Par tiesisku valsti Latvijā zem sarkanbaltsarkanā karoga pulcēja apmēram 150 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Arī amatpersonu un politiķu reitingā viņš ir viens no viszemāk vērtētajiem Vienotības pārstāvjiem.
Pieņemot, ka J. Reiru nevarēs pierunāt uzņemties premjerministra amatu, Vienotība kā rezerves variantu apsver pašreizējo partijas valdes locekli un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieku Kārli Šadurski. Viņš smej, ka komjaunatnes grēks piemīt arī viņam, taču neesot bijis aktīvs biedrs un uz kongresiem nav braucis un komunistiskajā partijā arī neesot iestājies. Tomēr oficiāli R. Vējonis viņu uzrunājis neesot, tādēļ ieslīgt komentāros par šo jautājumu vai paust gatavību uzņemties šo amatu viņš nevēlas.
Tomēr arī S. Āboltiņas kārts vēl neesot sista, liecina neoficiāla informācija. Nacionālā apvienība, kuras līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vēl trešdien publiski pauda gandarījumu, ka, «visticamāk, izdevies novērst» S. Āboltiņas stāšanos premjerministra amatā, pa aplinkus ceļiem meklējot viņai piekļuvi, lai uzsāktu sarunas par iespējamo kompromisu. S. Āboltiņa gan esot noslēgusies un vismaz pagaidām nekomunicējot ar Nacionālās apvienības vēstnešiem.