Aizvadītajā gadā politiskās partijas, Saeima un Ministru kabinets ir zaudējuši pēckrīzes laikā gūto jaudu, kas garantēja pieaugošu sabiedrības uzticēšanos. Pētījumu kompānijas SKDS un Neatkarīgās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka pēc četrus gadus audzētā uzticības kredīta šīs institūcijas atkal kritušas sabiedrības nežēlastībā.
Pēdējo sešu gadu laikā viszemākais reitings Saeimai bijis 2010. gadā, kad tas kritiski tuvojās absolūta uzticības deficīta slieksnim – negatīvi 83,4 punkti. Taču nākamos četrus gadus tautas priekšstāvju sniegums vēlētājus apmierināja aizvien vairāk. 2014. gadā, kaut arī joprojām negatīvs, Saeimas reitings bija apstājies pie 44,9 punktiem jeb uzlabojies gandrīz par piecdesmit procentiem.
Tomēr 2015. gadā parlamentāriešu sniegums tautas acīs bija sliktākais pēdējo piecu gadu laikā, nogrimstot par 15,9 punktiem un sasniedzot negatīvos 60,8 punktus.
Identisku krīzi pērn piedzīvojušas arī politiskās partijas. Kopš 2010. gada, kad uzticēšanās reitings tām bija negatīvi 79,4 punkti, līdz 2014. gada beigām partiju reitings, saglabājoties negatīvajā sektorā, pieauga par 15,8 punktiem, bet 2015. gads tām bijis neveiksmīgākais pēdējo sešu gadu laikā – uzticības reitings nobrucis līdz negatīvajiem 72,4 punktiem.
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis uzskata, ka sabiedrības attieksmi galvenokārt ietekmējusi savas ķildas iekšienē saglabāt nespējošā Vienotība un tās apņēmīgā līdere Solvita Āboltiņa.
«Pagājušajā gadā to zupu bojāja Vienotības agonija, kāds cilvēks, kas iekļuva Saeimā, tur tika, izēdot kādu puisi. Āboltiņa arī palika Vienotības priekšsēdētājas amatā un tagad mērķē uz premjerministra amatu. Šādā situācijā cilvēki attiecīgi reaģē,» saka bijušais politiķis. Viņš gan uzsver, ka partijas un politiķi vispār reti kad tiek slavināti. «Politiķus slavē pirms vēlēšanām, bet tūliņ pēc tām sāk lamāt par sniegu un paaugstinātiem nodokļiem,» piebilst A. Čepānis.
Savukārt Ilga Kreituse, kas Saeimas darbu vadīja aizvadītā gadsimta 90. gadu vidū, uzskata, ka sabiedrības neuzticība Saeimai un politiskajām partijām brieda arī laikā, kad reitingi uzlabojās. Proti, Citadeles pārdošana un Valda Zatlera rīkojums numur divi, pēc kura tika atlaista Saeima, un bijušā prezidenta jaunizveidotās partijas fiasko tikai vairoja cilvēku nepatiku pret politiku, kas beidzot guva taustāmu formu reitingu kritumā. «To [Saeimu] aizvien vairāk uzskata par labuma meklētāju saietu, kuri domā tikai paši par sevi,» nežēlīga ir bijusī politiķe.
Līdzīga reitingu dinamika vērojama arī Ministru kabinetam. Jau tālajā 1997. gadā sabiedrības uzticība tam bija noslīdējusi negatīvajā reitingu sektorā, sasniedzot 17,6 punktus. Gadiem ritot, reitingi slīdējuši aizvien dziļāk mīnusos, līdz 2010. gadā sasniedza 69,6 punktus. Taču pēc tam tika rasts spēks augošajā sabiedrības optimismā, un, ik gadu par kripatiņu tuvinoties neitrālajai nullei, 2014. gadā valdības uzticības reitings bija sasniedzis negatīvos 37,5 punktus. Taču nāca 2015. gads, kas tos aizmeta gandrīz sešus gadus tālā pagātnē. Pērnā gada decembrī valdības uzticības reitings atkal bija nokritis līdz negatīvajiem 54,5 punktiem.
Bijušais premjerministrs Andris Bērziņš uzskata, ka sabiedrībai apnicis uzklausīt tikai valdības solījumus, kuriem neseko darbi. Neesot saprotama arī šķēršļu likšana patiešām labām iecerēm, piemēram, bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa centieniem uzlabot Latvijas ceļu kvalitāti.
«Redzam ļoti lielu nekonsekvenci uzstādījumos un izpildījumā. Cilvēkiem apnīk klausīties skaistos vārdos, ja tiem nav atdeves,» saka bijušais premjers.
I. Kreituse vēl atgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem vienmēr patikusi stingrā roka, kas tos vada cauri sadzīves izaicinājumiem, bet nu jau demisionējusī premjere Laimdota Straujuma šādu roku pēc vadoņa alkstošajai sabiedrībai nespēja sniegt.
Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām
Arodbiedrības -1,0
Nevalstiskās (sabiedriskās) organizācijas (t.i., dažādas biedrības un nodibinājumi) -1,6
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) -3,6
Komercbankas -18,4
Ministru kabinets -45,5
Saeima -60,8
Politiskās partijas -72,4
Izglītības iestādes (skolas, universitātes u.c.) +60,9
Valsts prezidents +41,1
Nacionālie Bruņotie spēki +37,1
Baznīca +36,1
Radio +30,1
Televīzija +27,3
Jūsu novada/ pilsētas pašvaldība +26,1
Tiesībsargs +22,7
Veselības aprūpes iestādes (slimnīcas, poliklīnikas, doktorāti u.c.) +18,7
Valsts kontrole +18,4
Valsts policija +18,2
Latvijas Banka +15,6
Drukātā prese +14,2
Valsts ieņēmumu dienests +9,3
Prokuratūra +9,0
Ziņu portāli internetā +6,5
Tiesas +5,0
Avots: SKDS/Neatkarīgā 2015. gada decembris
