Partija Vienotība paudusi uzticību Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, uzņemoties pašam izraudzīties nākamās valdības veidotāju, un garantē prezidenta kandidatūrai savas Saeimas frakcijas vairākuma atbalstu. Vienlaikus Vienotības valde kā vienīgo savu publisko kandidātu saglabā savu līderi Solvitu Āboltiņu, kas savu kandidatūru neatsauc. Tiesa, lielākajai daļai publiski izskanējušo Vienotības iespējamo kandidātu uz valsts ietekmīgāko amatu sabiedrībā ir negatīvs vērtējums, kas prezidenta izvēli tikai sarežģīs.
«Vienotība pilnībā uzticas prezidentam, kas pazīst politiķus un orientējas politikā. Ja Vienotības kandidātu nominēs, varam garantēt 17 Vienotības balsis, seši cilvēki mēdz nepildīt valdes lēmumus. Vienotība šobrīd ir sašķelta, līdz ar to mums ir milzīga atbildība uzņemties premjera pienākumus, ja prezidents tos uzticēs,» pēc valdes sēdes teica Vienotības līdere S. Āboltiņa, piebilstot, ka prezidenta nominētais premjerministra amata kandidāts, visticamāk, būs no Vienotības. Viņa arī paskaidroja, ka partijas valde atkārtoti apstiprinājusi – Vienotībai joprojām ir tikai viens, kaut arī oficiāli valdē neapstiprināts, kandidāts – pati S. Āboltiņa. Un viņa savu kandidatūru neatsaukšot. Šajā kontekstā jo interesantāks šķiet S. Āboltiņas teiktais, ka Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības veidotajai jaunajai koalīcijai tādējādi būtu 55 balsis, kas esot pilnīgi pietiekami, lai spētu pieņemt lēmumus. Turklāt vēl neesot spriests par iespējamo koalīcijas paplašināšanu, kas lēmumu pieņemšanu padarītu vēl vienkāršāku.
Paustais varētu liecināt to, ka Vienotība joprojām nav zaudējusi cerību, ka prezidents augstajam amatam nominēs S. Āboltiņu un šobrīd tiek izstrādāti instrumenti, kā savaldīt iespītējušos Nacionālo apvienību, kas S. Āboltiņas vadītā valdībā joprojām atsakās piedalīties. Šādu versiju pastiprina arī tas, ka Vienotības līdere vairākkārt uzsvēra, ka Satversmes dāvātās prezidenta tiesības virzīt valdības vadītāju samazina partiju brīvību novilkt dažādas sarkanās līnijas un uzstādīt ultimātus.
Tiesa, S. Āboltiņa arī neslēpa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pat atvaļinājuma laikā ir sazinājies ar vairākiem Vienotības pārstāvjiem, lai izzondētu to gatavību uzņemties pienākumu veidot nākamo valdību. Kas ir šie cilvēki, Vienotības līdere atklāt nevēlējās.
Līdz šim kā potenciālie Vienotības kandidāti tika minēti vairāki tās pārstāvji: bez pašas S. Āboltiņas šajā kontekstā tiek piesaukts finanšu ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Taču daļa šo kandidātu neatbilst kritērijam, kuru piesauc gan zaļzemnieku, gan Nacionālās apvienības līderi, – sabiedrības uzticība. Tā pētījumu kompānijas SKDS un Neatkarīgās sadarbībā tapušais pētījums liecina, ka E. Rinkēvičam, J. Reiram un S. Āboltiņai ir negatīvs reitings. Šajā trijniekā vislabāk tiek vērtēts E. Rinkēvičs, kura reitings ir negatīvie 1,7 punkti, vēl zemāks sabiedrības vērtējums ir J. Reiram – negatīvi 6,2 punkti, savukārt S. Āboltiņa ir viszemāk vērtētā politiķe no aptaujā iekļautajiem 45 politiķiem – negatīvi 67,7 punkti. Tiesa, demisionējusī premjerministre Laimdota Straujuma ir otrs zemāk vērtētais politiķis. Viņas negatīvais reitings ir 40,2 punkti. Pati S. Āboltiņa gan uzskata, ka ikviens Vienotības valdes loceklis vai ministrs būtu cienīgs ieņemt Ministru prezidenta amatu.