Atsākas premjerministra meklējumi
Pēc tam, kad aizvadītā gada nogalē politiskās partijas tomēr pievīla Valsts prezidenta cerības un neizvirzīja nevienu premjerministra amata kandidātu, šonedēļ šis process atsāksies ar jaunu sparu. Vislielākās izredzes turpināt vadīt valdību saglabājusī Vienotība savā valdē šodien, visticamāk, apspriedīs, kuram galu galā uzticēt šo godu, bet nedēļas vidū prezidents uzsāks sarunas ar iespējamajiem pretendentiem.
«Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu un rīcībspējīgu koalīciju [..] Es devu iespēju partijām vienoties un rast stabilas un rīcībspējīgas koalīcijas modeli. Politiskās partijas šo iespēju nav izmantojušas,» aizvadītā gada pēdējā darba dienā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzsvērdams, ka arī nākamās koalīcijas kodolā jāatrodas līdzšinējam trijniekam, bet viņš uzņemas iniciatīvu Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšanai. Lai tas būtu iespējams, R. Vējonis pat mainījis savus atvaļinājuma plānus un no atpūtas atgriezīsies ātrāk, nekā plānots.
Tiesa, ņemot vērā, ka premjera amata kandidātam jāspēj savākt Saeimas vairākuma atbalsts, R. Vējoņa iniciatīvai ir vien nomināla vērtība, jo bez sarunām partiju vidū un potenciālā premjerministra pārstāvētās partijas atbalsta iegūt šo vairākumu praktiski nav iespējams.
Tieši tādēļ šodien Vienotība, visticamāk, pulcēsies uz savu valdes sēdi, lai turpinātu spriest par atbilstošākās kandidatūras izvirzīšanu. Politiskajos kuluāros runā, ka iepriekš partijas frakcijas un valdes vairākuma atbalstu guvusī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa tā arī netika oficiāli izvirzīta šim amatam tieši tādēļ, lai iniciatīvu uzņemtos prezidents, bet Vienotība tiktu skaidrībā par iekšējās opozīcijas kaujas spējām.
Uz šādu iekšējās opozīcijas asi kritizēto manevru Vienotību mudinājusi Nacionālās apvienības nostāja, ka S. Āboltiņas vadītā valdībā tā neiekļausies, un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) paziņojums, ka koalīcija bez nacionāļiem nav iespējama.
Kaut arī starppartiju sarunas svētku laikā bija pieklusušas, šobrīd kā potenciālais valdības vadītājs visbiežāk tiek pieminēts finanšu ministrs Jānis Reirs, kura kandidatūra šā amata kontekstā izskanējusi arī iepriekš. Arī viņa kandidatūra pašā Vienotībā neizraisa nedalītu sajūsmu un vēl pagājušā gada nogalē tika vērtēta vien kā ciešama alternatīva Zaļo un zemnieku savienības virzītajam Jānim Dūklavam. Tajā pašā laikā prognozēts, ka arī pirmdien Vienotība savā valdē neizvirzīs kādu oficiālu kandidatūru, pie apvāršņa saglabājot vien S. Āboltiņu.
Zaļzemnieku Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, savukārt, atgādina, ka J. Reiru nākamā gada budžeta veidošanas laikā asi kritizēja uzņēmēji, taču viņš arī nesteidz paust noraidījumu šādai kandidatūrai. Ja Vienotība tiešām virzīšot J. Reiru, tad ZZS ar viņu pirms lēmuma pieņemšanas noteikti tiksies. Vienlaikus A. Brigmanis apliecina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks joprojām atturēsies virzīt savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, ļaujot Vienotībai mēģināt izveidot jauno valdību bez konkurences.
J. Reirs jau iepriekš ticis minēts kā potenciāls kandidāts šim amatam līdz ar tādiem Vienotības politiķiem kā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš gan jau reizi ir atteicies no šīs iespējas, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Lielākā daļa no šiem politiķiem ir pauduši, ka nav gatavi kandidēt, vai arī nav apliecinājuši vēlmi uzņemties šos pienākumus.