Vienotība un ZZS izvēlas ierakumu cīņu

JĀBŪT ŠĀDI! Zaļo un zemnieku savienības līderi uzskata, ka Vienotības kandidātei uz premjerministra amatu Solvitai Āboltiņai jāspēj pierādīt, ka viņas vadītā partija ir vienota. Tikai tad varētu sākt nopietnas sarunas par koalīcija aprisēm. (Foto no kreisās: Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis un Armands Krauze) © F64

Zaļo un zemnieku savienības neizlēmība un Vienotības vilcināšanās jaunās valdības veidošanu novedusi strupceļā, vēl lielāku lomu valdības veidošanā iedalot Valsts prezidentam. Pretēji solītajam neviens no abiem politiskajiem spēkiem pirmdien savu kandidātu premjerministra amatam oficiāli neizvirzīja.

Kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis 11. decembrī Saeimā ievēlētās partijas aicināja nosaukt savus premjerministra amata kandidātus, pirmā šo vēstījumu uztvēra Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas lepni paziņoja – Vienotība ar savu nespēju uz izlēmīgu rīcību zaudējusi iniciatīvu, tādēļ ZZS pārņem stafeti un 28. decembrī paziņošot par savu kandidātu.

Lauž solījumu

Pagāja vairāk nekā divas nedēļas, un solītajā dienā izrādījās, ka partija tomēr neizvirzīs vienu no saviem diviem kandidātiem – Saeimas deputātu Māri Kučinski vai zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Savos paskaidrojumos ZZS līderi atkal atgriezušies pie vecās retorikas. Proti, pie visa vainojama Vienotība, kuras nākotni un iekšējo stabilitāti neesot iespējams prognozēt.

«Jāsaprot, kas par veidojumu ir Vienotība,» skaidro ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņu bažīgu darot Vienotības iekšējā opozīcija, kas ticamu padara scenāriju, ka, par premjerministra amata kandidāti izvirzot partijas līderi Solvitu Āboltiņu, tiktu iedarbināts Vienotības sabrukšanas process, kas šobrīd lielāko koalīcijas frakciju ar 23 mandātiem samazinātu līdz 17 mandātiem.

A. Brigmanis nenoliedz, ka ZZS būtu gatava strādāt S. Āboltiņas vadītā komandā, ja vien viņa spētu pierādīt, ka spēj sadarboties ar saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem – atnāktu uz ZZS frakcijas kabinetu roku rokā ar Ilzi Viņķeli un demisionējušo premjerministri Laimdotu Straujumu.

Karogu nodod Vienotībai

Savukārt ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka paskaidroja, ka, izvirzot savu kandidatūru, ZZS raidītu signālu, ka noraida Vienotības tiesības veidot valdību. Tāpēc Vienotībai līdz gada beigām vēl esot laika, lai savā valdes sēdē apstiprinātu S. Āboltiņas vai kāda cita kandidatūru valsts ietekmīgākajam amatam.

Tomēr ļoti iespējams, ka tā ir tikai politiskajās spēlītēs norūdīto ZZS līderu izstrādāta taktika, lai jau tā problēmu nomākto Vienotību un tās vadītāju iedzītu vēl dziļāk stūrī, – uzkurināt konfliktu politiskā konkurenta iekšienē, pa vienam vien atņemot pagaidām vēl gana spēcīgā pretinieka rīcībā esošos instrumentus.

Turklāt A. Brigmanis apliecina, ka pagaidām neviens no ZZS potenciālajiem kandidātiem nebauda pārējās koalīcijas atbalstu, kaut arī abi divi beidzot savas kandidatūras izvirzīšanai esot devuši piekrišanu. «Abi divi ir pateikuši stingru «jā»,» saka politiķis.

Vienotība noiet pagrīdē

Tikmēr Vienotība, kas līdzīgi ZZS bija solījusi pirmdien premjerministra amatam oficiāli izvirzīt savu kandidatūru, aizgājusi dziļā pagrīdē. Partijas Saeimas frakcija un valdes locekļu vairākums gan ir apstiprinājuši, ka viņiem S. Āboltiņas kandidatūra būtu tīkama, taču valde attiecīgu lēmumu nav pieņēmusi. Arī partijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laila Timrota informē, ka šonedēļ partijas valdes sēde nav paredzēta.

Sazvērestības teorijas par valdības veidošanās procesu virmo arī šajā sakarā – Vienotības mērķis esot parādīt sabiedrībai un pierādīt pašai ZZS, ka tā nemaz nevēlas vadīt valdību, kas līdzi nes daudzus sasāpējušus jautājumus. Šādi tiktu panākts, ka Valsts prezidents atmetīs ar roku neizlēmīgajām partijām un valdības veidošanai virzīs pats savu kandidātu. Protams, no Vienotības rindām. Tiesa, aizvien biežāk tiek piesaukta iespēja, ka prezidents kašķīgo partiju savaldīšanai izraudzīsies bezpartijisku līderi. R. Vējonis pirmdienas pēcpusdienā komentēt izveidojušos situāciju nesteidza. Paredzams, ka prezidents savu nostāju par jaunās valdības veidošanu varētu paust rīt, vēlāk uz sarunu aicinot arī premjerministra amata kandidātus. Kandidātu uzklausīšana varētu norisināties vēl šogad, apliecina prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Politika

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Svarīgākais