Premjera nominēšana tuvojas strupceļam

Vismaz divas Saeimā ievēlētās partijas šodien formāli apliecinās paklausību Valsts prezidentam un nosauks savu kandidātu vakantajam premjerministra amatam. Šo uzdevumu apņēmušās paveikt Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības valdes, savukārt Nacionālā apvienība līdz šim cītīgi atgaiņājusies no iespējām uzņemties tik lielu atbildību.

Paužot pārliecību, ka Saeimā ievēlētās politiskās partijas spēj izveidot stabilu un rīcībspējīgu koalīciju, kaut arī nav skaidrības, kuram varētu tikt uzticēta valdības vadīšana, nosaukt premjerministra kandidātus vēl šajā gadā pēc visu Saeimā ievēlēto politisko spēku uzklausīšanas aicināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Tāpēc aicinu Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām nākt ar savu redzējumu valstij būtisku jautājumu risināšanā, piedāvāt Ministru prezidenta kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus,» paziņoja R. Vējonis.

Kandidāts skaidrs

Kaut arī neveikli minstinoties un atrunājoties ar revolucionārām idejām, kas mainītu valdības veidošanas tradīcijas, visātrāk ar šo uzdevumu galā tika Vienotība. Par tās vienīgo kandidātu valsts ietekmīgākajam amatam tika virzīta partijas līdere Solvita Āboltiņa. Lai viņas kandidatūra iegūtu juridisku spēku, tika nolemts, ka savs viedoklis par viņas atbilstību šim amatam balsojumā būs jāatklāj visiem Vienotības Saeimas frakcijas un partijas valdes locekļiem.

Ar lēmumu pakļaut savu kandidatūru balsojuma pārbaudei S. Āboltiņa it nemaz neriskē zaudēt iespēju kandidēt uz Ministru prezidenta amatu, jo tai ir pārliecinošs vairākuma atbalsts gan Saeimas frakcijā, gan partijas valdē. Nosacīti vājais posms bija sešu cilvēku veidotā partijas iekšējā opozīcija, taču tās neitralizēšanai ir jau sagatavots plāns.

Oficiālas informācijas par to, kā nobalsojuši Vienotības pārstāvji, nav, taču neoficiāli zināms, ka Vienotības opozīcijas sešnieks savus ideālus nav nodevis. Tas neatbalsta S. Āboltiņas kandidatūru.

Beziniciatīvas opozīcija

«Seši Vienotības frakcijas deputāti aicina Vienotības frakciju un valdi izvērtēt (..) ievērojamo sabiedrības uzticības zudumu Vienotībai kopš 12. Saeimas vēlēšanām, atklātībā nonākot informācijai par bezprecedenta balsu pirkšanu, iespējamo valsts finansējuma zaudēšanu, neskaidru Saeimas deputātu mandātu iegūšanu, spiediena izdarīšanu uz savas partijas virzītu premjeru, par ko tieša atbildība jāuzņemas partijas vadībai,» teikts opozicionāru vēstījumā, kas paskaidro sešnieka motivāciju, noraidot S. Āboltiņas kandidatūru.

Viņas kandidatūru tie noraida, taču nepiedāvā arī alternatīvu. Ne velti partijas valdes loceklis Kārlis Šadurskis līdz šim vairākkārt uzsvēris, ka, lemjot par Vienotības kandidātu, uzklausīti daudzi viedokļi, taču neviens nav piedāvājis citu kandidatūru – S. Āboltiņa bijusi vienīgā.

Vienotības iekšējās opozīcijas sešniekam, kuru veido Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele, pievienojas arī demisionējusī Laimdota Straujuma, kura neticot, ka Vienotība no krīzes varētu iziet S. Āboltiņas vadībā.

Interesants ir Vienotības opozicionāru mēģinājums vājināt šī balsojuma nozīmi viņu tālākai darbībai šajā politiskajā spēkā. Opozicionāri balsojumu dēvē par «konsultatīvu aptauju», par spīti tam, ka partijas valde noteikusi – balsojuma rezultāts būs saistošs visiem frakcijas locekļiem. Proti, ja vairākums būs atbalstījis S. Āboltiņas kandidatūru, tad tā Saeimas balsojumā būs jāatbalsta ikvienam frakcijas deputātam neatkarīgi no pārliecības. Pretējā gadījumā tos pat varēs izslēgt no partijas un frakcijas.

Tumšais zirdziņš

Par Vienotības kandidātu šaubu un neziņas bija maz, bet Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuru veido četri patstāvīgi politiskie spēki, šie procesi tik raiti neiet. Skaidrs bija tikai viens – savienībā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija savu kandidātu nevirzīs, un tas, visticamāk, skaidrojams ar faktu, ka tai, par spīti iekšējām domstarpībām, jau ticis Valsts prezidenta amats.

Politiskajās aizkulisēs tika apspriestas vairākas ZZS iespējamās kandidatūras – gan labklājības ministrs Uldis Augulis, gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, gan Saeimas deputāts Māris Kučinskis.

U. Augulis savu kandidatūru atsaucis. Arī viņa reitingi nav tie spožākie, jo ir zemāki pat par sabiedrības nežēlastībā nonākušās S. Āboltiņas reitingiem. Tāpēc aktualitāti saglabājušas vien M. Kučinska un J. Dūklava kandidatūras, taču arī bijušajam Tautas partijas pārstāvim M. Kučinskim, kurš tagad pārstāv Liepājas partiju, esot maz izredžu saņemt šo nomināciju ZZS veidojošo partiju un to līderu ideoloģisko nesaskaņu dēļ. Tāpēc relatīvi lielākās izredzes tapt izvirzītam ir J. Dūklavam, kurš pats jau paudis, ka ļoti nelabprāt pamestu zemkopības ministra amatu. Tiesa, ļoti iespējams, ka šīsdienas valdes sēdē ZZS nosauc kāda cita kandidāta uzvārdu.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA), bez kuras dalības topošajā koalīcijā nav gatava startēt ZZS un kura nākusi klajā ar ultimātu, ka S. Āboltiņas vadītā valdībā nestrādās, ar sava kandidāta izvirzīšanu nesteidzas un, visticamāk, to arī nemaz nevēlas darīt.

Nacionāļi atteica sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kura bija gatava savus septiņus mandātus pievienot 17 NA mandātiem, padarot šo bloku par lielāko labēji centrisko politisko spēku šajā Saeimā. LRA pat bija gatava aizmirst savas pretenzijas pret kādreiz kritizēto Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ļaujot tai turpināt vadīt Saeimas darbu, un Ministru prezidenta amatam atbalstīt Robertu Zīli, taču apvienība no šāda piedāvājuma atteicās.