Bijusī Valsts prezidente neplāno kandidēt ANO ģenerālsekretāra amatam
Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neplāno kandidēt ANO ģenerālsekretāra amatam, aģentūrai LETA apliecināja Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane.
"Nekandidēju, jo 2006.gada ANO Drošības padomē saņēmu Krievijas veto un nedomāju, ka viņu attieksme pret mani būtu mainījusies," pauda eksprezidente.
Tikmēr Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš sarunā ar aģentūru LETA iepriekš pauda, ka bijušajai Valsts prezidentei Vīķei-Freibergai būtu ievērojamas izredzes ieņemt ANO ģenerālsekretāra amatu, ja viņa pieņemtu lēmumu uz to kandidēt.
ANO vadītāju desmitgadēm ilgi izraudzījušās piecas Drošības padomes pastāvīgās locekles - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un ASV - lielākoties aiz slēgtām durvīm notiekošā procesā. Taču Ģenerālās asamblejas septembrī pieņemtā rezolūcija noņem daļu šīs slepenības, aicinot kandidātus iesniegt savus CV un izklāstīt savu redzējumu par darbu.
Komentējot Latvijas kandidāta iespējamo amata ieņemšanu, Gobiņš sarunā ar aģentūru LETA prognozēja, ka augsto amatu, visticamāk, varētu ieņemt kāds no Austrumeiropas, īpaši sieviete. "Šoreiz sievietēm būtu daudz spēcīgākas izredzes nekā vīriešiem. Ja Vīķei-Freibergai būtu šāda vēlme, Latvijai būtu ļoti spēcīgs kandidāts šim amatam. Viņa varētu arī ieņemt vienu no pirmajām piecām vietām konkursā, kas ir augsts sasniegums, tālākais darbs jau ir atkarīgs arī no valsts diplomātijas, tās talanta," sprieda Gobiņš.
Viņš arī atgādināja, ka iepriekšējā reizē, kad Vīķe-Freiberga kandidēja uz ANO ģenerālsekretāra amata vietu, pastāvēja ievērojama konkurence, īpaši no Āzijas valstu vidus. Turklāt tas, ka Latvijas eksprezidente tolaik tika tik tālu, uzskatāms par zīmīgu sasniegumu, uzskata Gobiņš, piebilstot, ka to novērtēja arī Latvijas starptautiskie partneri.
"Atcerēsimies, ka Ukrainas bezvīzu režīms sākās tieši Rīgā. Arī Latvijas pirmā prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē deva kontaktus un atpazīstamību Vīķei-Freibergai. Ja šos kontaktus gudri izmantojam, mums ir visas iespējas tikt pirmajā pieciniekā," sprieda Gobiņš.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons sarunā ar aģentūru LETA iepriekš skaidroja, ka ģenerālsekretāra amats pēc nerakstītiem kanoniem pienākas reģionālai grupai, kas principā saglabājusies kopš Aukstā kara laikiem. Latvija reģionālajā grupā ir kopā ar vairākām valstīm, tostarp Krieviju un Višegradas valstīm. "Tagad it kā ir Austrumeiropas grupas kārta. Var pat sacīt, ka tā ir vienreizēja un unikāla iespēja valstij prezentēt savu kandidātu, ja tāds ir," pauda Jansons, pieļaujot, ka visas grupas valstis būs ieinteresētas šajā pozīcijā.
"Mēs izskatīsim savas iespējas, kā arī citu valstu kandidātus, tad skatīsimies, kā šī diskusija veidosies," sacīja ministrijas pārstāvis, norādot, ka zināmas pāris kandidatūras no citām valstīm, taču pašlaik viss esot "procesā", un liela teikšana šajā jautājumā būs tieši ANO Drošības padomei. Vaicāts, kad Latvija varētu izvirzīt savu kandidātu, Jansons norādīja, ka pašlaik vēl ir nedaudz pāragri par to runāt.
Jau ziņots, ka 2006.gadā Baltijas valstis kā savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzīja bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu, kura piekāpās Banam Gimunam.
Jau vēstīts, ka ANO sākusi procesu nākamā ģenerālsekretāra ievēlēšanai, pirmo reizi nosūtot vēstuli ar uzaicinājumu kandidātiem pieteikties pasaules vadošā diplomāta amatam. Vēstule nosūtīta visām 193 ANO dalībvalstīm, un tajā aicināts "pieteikt kandidātus ar apliecinātām vadības un pārvaldes spējām, plašu pieredzi starptautiskajās attiecībās un spēcīgām diplomātiskajām, komunikāciju un valodu prasmēm".
Nākamais ģenerālsekretārs amatā stāsies 2017.gada 1.janvārī, nomainot Banu Gimunu pēc diviem piecu gadu pilnvaru termiņiem.