Ja īstenotos teorētiskā iespēja un stātos spēkā Saeimas deputātam Dainim Liepiņam (LRA) piespriestais notiesājošais spriedums, Liepiņš zaudētu Saeimas deputāta mandātu.
To aģentūrai LETA apstiprināja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, atsaucoties uz Saeimas Kārtības rullī noteikto, ka deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošais spriedums.
Meistere skaidroja, ka šajā situācijā ir trīs teorētiski iespējami brīži, kad deputāts var zaudēt mandātu. Pirmā iespēja ir tad, ja tiesas spriedums netiek pārsūdzēts un pēc noteikta termiņa tas stājas spēkā. Otrā iespēja ir tad, ja Augstākā tiesa (AT) nolemtu kasācijas sūdzību nepieņemt izskatīšanai, savukārt trešais gadījums būtu, ja AT kasācijas sūdzību pieņemtu izskatīšanai, taču to noraidītu. Gan pēc kasācijas sūdzības nepieņemšanas izskatīšanai, gan pēc kasācijas sūdzības noraidīšanas spēkā stājas notiesājošais spriedums.
Kā ziņots, pēc attaisnojoša sprieduma Jelgavas tiesā šodien Zemgales apgabaltiesa, apelācijas kārtībā skatot lietu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, pasludināja jaunu spriedumu, nolemjot sodīt Liepiņu ar 1080 eiro naudas sodu.
Liepiņš notiesājošo spriedumu dēvē par absurdu un to pārsūdzēs kasācijas kārtībā AT.
Zemgales apgabaltiesas konsultants Normunds Čulkstēns aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa nosprieda atcelt pirmās instances - Jelgavas tiesas - 17.septembra spriedumu un Liepiņš tika atzīts par vainīgu noziegumā pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.
Kā ziņots, 12.oktobrī Jelgavas prokuratūras prokurore Ludmila Masļakova Jelgavas tiesā bija iesniegusi apelācijas protestu, pārsūdzot Liepiņu attaisnojošo spriedumu, jo tiesa spriedumā norādījusi, ka Liepiņa darbībās nesaskata nozieguma sastāvu, savukārt prokuratūra tam nepiekrīt, aģentūru LETA informēja prokurore.
Pēc Liepiņa vārdiem, šajā jautājumā "šovs turpinās" un prokuratūras rīcība vērtējama kā "bezatbildība un varas izmantošana". Lietu virzošā prokurore, viņaprāt, īsteno savas ambīcijas. Viņš apgalvoja, ka nedz virsprokurors, nedz Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju izvērtēt šajā lietā atbildīgās prokurores darbu. Līdz ar to politiķis secina, ka viņš nav tik svarīga persona, lai augstas amatpersonas iesaistītos šīs nepieņemamās situācijas risināšanā.
Jelgavas virsprokurore Vida Kravcova pastāstīja, ka ir iepazinusies ar šo lietu un seko tās gaitai, taču apsūdzību uztur prokurore, kuras darbā viņa nejaucoties. Virsprokurore nav saskatījusi nekādas pazīmes, kas liktu apšaubīt prokurores darbu, un viņa noraida Liepiņa pārmetumus par politisko angažētību.