Varšavas samitā nākamā gada jūlijā, visticamāk, dominēs kolektīvā aizsardzība, nevis alianses tālāka paplašināšanās, rakstā aizsardzības jomas medijam "Defence Matters" prognozē Kadira Hasa Universitātes profesors Dimitris Triantafilu.
"Rietumu taktiskā izvēle nomierināt Krieviju ir ņēmusi virsroku pār stratēģisko izvēli paplašināties," secina profesors. "Lēmums uzaicināt pievienoties vienīgi Melnkalni (..) ir tikai tukši vārdi, kas apliecina, ka NATO paplašināšanās vienmēr ir alianses dienaskārtībā. Tas arī liecina, ka paplašināšanās ne tuvu nav galvenā prioritāte."
Triantafilu pauž bažas, ka Gruzijas un Ukrainas nākotne riskē tikt upurēta par labu Krievijas nomierināšanas politikai, un uzdod jautājumu: "Vai Gruzijas un Ukrainas atstāšana plēsoņai ir tā vērta?"
Kadira Hasa Universitātes Starptautisko attiecību departamenta vadītājs un Starptautisko un Eiropas studiju centra (CIES) direktors citē toreizējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 2011.gadā teiktos vārdus, ka "NATO tagad jau būtu paplašinājusies uz bijušajām padomju republikām, ja Krievija 2008.gadā nebūtu iebrukusi Gruzijā, lai aizstāvētu separātistu reģionu".
Triantafilu norādījis, ka, neskatoties uz Krievijas klātbūtni Gruzijā un Ukrainā, abās valstīs vērojams ļoti liels atbalsts dalībai NATO, piebilstot, ka Ukrainā attieksmes maiņa bijusi ievērojama.
"Ja 2009.gadā dalību NATO atbalstīja tikai 21% ukraiņu un aptuveni 60% bija pret, tad Demokrātisko iniciatīvu fonda 2015.gada jūlijā veiktā aptauja liecina, ka hipotētiskā referendumā 64% atbalstītu iestāšanos NATO. Gruzijā atbalsts dalībai NATO ir pat vēl lielāks," uzsver profesors.
Triantafilu pauž pārliecību, ka patiesībā šis varētu būt pareizais laiks, lai NATO paplašinātos, jo galu galā kaitējums Gruzijas un Ukrainas suverenitātei jau ir nodarīts.
"Krievija nevar atļauties izaicināt tās vēl tālāk, lai neriskētu ar nacionālo pašnāvību," uzskata profesors.