Jau tā Vienotībā par nopietnu kandidātu uz premjerministra amatu neuzskatītais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atteicies no šā goda. Jaunus kandidātus Vienotība nesteidz nosaukt, taču šī ziņa gluži kā ugunī ielieta eļļa ar jaunu sparu iekvēlinājusi runas par to, ka ceļu uz valsts otro augstāko amatu aizvien enerģiskāk bruģē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
«Es domāju, ka jābūt citam kandidātam. Izvērtējot faktorus, uzskatu, ka būtu jābūt citam premjeram, nevis man. Tāpēc aicinātu šo jautājumu vairs neaktualizēt,» intervijā Latvijas Radio paziņoja R. Kozlovskis.
Viens kandidāts
Vaicāts, vai viņš atbalstītu S. Āboltiņu kā premjerministra amata kandidāti, R. Kozlovskis norādīja, ka pagaidām viņa ir vienīgais cilvēks, kas paudis gatavību uzņemties šos pienākumus. «Es neredzu citu pretendentu,» teica ministrs, kuru kā amatam piemērotāko savu pēcteci demisijas dienā nominēja premjerministre Laimdota Straujuma.
Pašā Vienotībā sajūsmā par šo L. Straujumas favorītu nebija, jo tiek uzskatīts, ka iekšlietu ministrs būtu tikpat lēnprātīgs un izlēmīgai rīcībai negatavs kā L. Straujuma, tāpēc labāks kandidāts būtu «kaut vai» finanšu ministrs Jānis Reirs.
«Es cienu Kozlovska argumentus,» pēc Vienotības Saeimas frakcijas sēdes teica S. Āboltiņa un dziļākā apcerē par citiem kandidātiem neielaidās. Viņa atkārtoja, ka Vienotība vispirms izveidos sarakstu ar katrā ministrijā veicamajiem darbiem, šodien ar to iepazīstinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un tikai nākamās nedēļas Vienotības valdes sēdē varētu lemt par politiskā spēka kandidātu premjerministra amatam.
Nelāga reputācija
«Kandidāts tiks apspriests visās Vienotības institūcijās (valde, dome un frakcija),» uzsvēra partijas līdere un piebilda, ka kandidāta izraudzīšanās termiņš vismaz daļēji ir atkarīgs arī no prezidenta – kāds ir viņa redzējums par jaunās valdības izveidošanas termiņiem. Potenciālie jaunās koalīcijas partneri gan nesteidzoties ar jaunas valdības veidošanu.
«Es neredzu no koalīcijas partneriem īpašu vēlmi steigties, publiskajā telpā ir tikai vesela virkne dažādu spekulāciju,» saka politiķe.
Par spīti dažādiem kuluāros apspriestajiem scenārijiem, kuros ar lielākiem vai mazākiem Vienotības upuriem S. Āboltiņa tiešām var nostāties pie valdības stūres, pašreizējie koalīcijas partneri publiskajā runā joprojām nepārprotami noraida iespēju, ka varētu atbalstīt viņas kandidatūru Saeimas balsojumā.
Tā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, jautāts, kā vērtē iespēju S. Āboltiņai kļūt par premjerministri, atbildēja, ka tādā gadījumā zustu jēga L. Straujumas demisijai, jo viņas vietā nāktu cilvēks ar sabiedrībā vēl sliktāk vērtētu reputāciju, kas nebauda vēlētāju uzticību. Tiesa, ZZS līderis sev raksturīgajā izvairīgajā manierē vārdā S. Āboltiņu nenosauc.
Arī Nacionālā apvienība (NA) turpina demonstrēt nesaliecamu mugurkaulu un, atsaucoties uz politiskā spēka valdes lēmumu, uztur pozīciju, ka nekādos apstākļos apvienība nebūs gatava atbalstīt S. Āboltiņas kandidatūru premjerministres amatam.
«Āboltiņas vadībā šobrīd nav iespējams izveidot stabilu koalīciju [..]. Tā būtu ļoti pretvalstiska pieeja – par vienu no augstākajām amatpersonām virzīt kandidātu ar ļoti zemu reitingu. Pat neiztirzājot, cik kandidāts ir labs vai slikts, bet sabiedrības viedoklis ir jārespektē,» pauž NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Mašinērija strādā
Oficiāli topošajā koalīcijā iekļaujamās politisko spēku Saeimas frakcijas sarunas par koalīcijas aprisēm nav sākušās. Tam esot nepieciešams pašas Vienotības apstiprināts premjerministra kandidāts, taču ietekmes jomu dalīšana jaunajā valdībā Saeimā aizsākās, vēl pirms krita L. Straujumas vadītā.
Tāpat oficiāli šajā procesā nepiedalās parlamenta lielākā frakcija – opozīcijā esošā Saskaņa, taču ir zināms, ka arī tai atvēlēta sava loma, lai nodrošinātu Vienotības vairākumam tīkama premjerministra apstiprināšanu. Publiski gan izskanējis vien Ivara Zariņa paustais, ka Vienotībai, lai panāktu sava kandidāta apstiprināšanu, ZZS būs jāatdod satiksmes ministra amats.