Līdz ar plāniem veidot jauno valdību, paplašinot koalīciju ar līdz šim opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību, Vienotībai radusies iespēja darbos apliecināt vārdos jau daudzreiz skandēto – amatiem nav nozīmes, visu izšķir vēlme darīt labu valstij un tās iedzīvotājiem.
Uzreiz pēc premjerministres Laimdotas Straujumas paziņojuma par atkāpšanos Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atklāja, ka, uzņemoties jaunās koalīcijas un valdības veidošanu, Vienotība vēlētos paplašināt līdzšinējo koalīciju ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un No sirds Latvijai vai vienu no tām.
Saeimas gaiteņos gan runā, ka No sirds Latvijai tiek pieminēta tikai izskata dēļ un patiesībā tai iekļūt koalīcijā ir ārkārtīgi mazas izredzes, taču tas nemaina to, ka arī LRA vēlēsies vismaz vienu ministra portfeli. Lai tā notiktu, tieši Vienotībai būs jāatsakās no kāda pašreizējā amata valdībā.
LRA līderis Mārtiņš Bondars nenoliedz, ka apvienības potenciālā dalība koalīcijā šobrīd būtu grūti iedomājama, ja tai netiek dota iespēja pierādīt sevi kādā no ministru amatiem. To saprot arī Vienotības pārstāvji. Bet.
Demisijas pieteikšanas dienā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) atzina, ka valdības stabilitātes un valstisku mērķu dēļ būtu tikai pareizi veidot plašāku koalīciju. Taču otrdien jau nepārprotami tika raidīti signāli, ka jaunā partnera ambīciju dēļ šie politiskie spēki ziedoties negrasās.
Vadošais Vienotības partneru motīvs ir šāds – valdību pati savām rokām gāzusi Vienotība, tāpēc ne ZZS, ne Nacionālā apvienība nevēlas zaudēt nevienu no ministru amatiem. ZZS un Vienotībai to šobrīd ir pieci, bet apvienībai – trīs.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka viņa vadītajai frakcijai būtiski ir saglabāt ne tikai būtiskos ministru amatus, piemēram, lauksaimniecības, bet arī portfeļu skaitu. Tas, vai frakcijai būs pieņemams Vienotības piedāvājums par pārējiem amatiem, esot atkarīgs no pašas Vienotības.
Ja pieņem, ka ar pragmatiskajiem zaļzemniekiem Vienotībai tikt galā būs samērā viegli, tad grūtāk tai ies ar NA, kas jūtas vairāk saistīta tieši ar pašreiz esošajiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kultūras un tieslietu ministru amatiem. Viens no iemesliem – Vienotība varētu vēlēties savā paspārnē pārņemt Tieslietu ministriju, kuras darbība NA uzraudzībā bieži tiek kritizēta.
Pagaidām Vienotība kategoriski atsakās runāt par ministru sadalījumu nākamajā koalīcijā. Tā par savu uzdevumu definējusi sastādīt sarakstu ar katrai ministrijai darāmajiem darbiem, ar kuriem rīt tiks iepazīstināts Valsts prezidents, kurš iepriekš paudis, ka no iespējamajiem valdības gāzējiem sagaida teju tūlītēju piedāvājumu ar jaunu valdības sastāvu. Tikai pēc tam ar tiem iepazīstinās potenciālos partnerus, kuriem prasīs atzīt šos virsmērķus par labiem esam, un tikai tad varēšot ķerties pie amatu pārdales.
«Tā vietā, lai runātu par krēsliem un to, kurš darīs darbus, vispirms jāizrunā, ko precīzi jaunā valdība paveiks. [..] Mums jābūt pilnīgi skaidram viedoklim, kam jānotiek ministrijās, ja mums būs premjera amats,» uzsver Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska sarunai ar presi deleģētais partijas valdes loceklis Edvards Smiltēns, kuram pēc L. Straujumas atgriešanās Saeimā deputāta mandāts būs jānoliek.