Pēdējam mēģinājumam aizkavēt 80 miljonu eiro aizdošanu nacionālajai aviokompānijai airBaltic ciešot neveiksmi, ceturtdien Saeima ar valdošās koalīcijas balsīm šo darījumu apstiprināja. Tiek uzskatīts, ka aizdevums palīdzēs uzņēmumam paplašināt lidaparātu floti un dzēst vismaz daļu līzinga maksājumu. Savukārt opozīcijai ir aizdomas, ka naudu iztērēs nelietderīgi.
Aicinājumu vismaz uz nedēļu atlikt balsojumu par aizdevuma izsniegšanu aviokompānijai Saeimas prezidijā īsi pirms parlamenta sēdes iesniedza Saskaņas frakcija.
Opozīcijas partija skaidroja, ka lēmuma atlikšana nepieciešama, lai koalīcijai dotu iespēju pārliecināt pārējo sabiedrību, ka lēmums pieņemts atbildīgi, šādam darījumam nebūs neparedzamu seku un naudu tik tiešām novirzīs investīcijām.
Esot nepieciešams arī laiks, lai pārbaudītu informāciju par iespējamiem aviokompānijas kreditoriem, saņemtu kompetento iestāžu atzinumus, ka darījums nav kārtējā blēdība, kā arī dotu iespēju Saeimas deputātiem pārliecināties, ka akcionāru līgums tiešām ir noslēgts valsts interesēs.
«Koalīcijai jāpierāda, ka tā nav kārtējā afēra, kurā visa ažiotāža ap Sukhoi lidmašīnām bija tikai uzmanības novēršanai no kārtējā angažētā un nekompetentā valdības lēmuma,» pauž deputāts Ivars Zariņš. Viņš atsaucās uz pēdējās dienās medijos aktualizēto versiju, ka aizdevums aviokompānijai patiesībā sniegts, lai vārdos nenosaukti darboņi varētu atgūt savulaik kompānijai izsniegtos aizdevumus.
Tomēr šis mēģinājums cieta neveiksmi. Koalīcijas deputātiem pat nemēģinot izmantot debates, lai iebilstu pret šādu iniciatīvu, tie gandrīz vienbalsīgi to noraidīja.
Līdzīgs balsojums bija arī par pašu aizdevumu. Par tā izsniegšanu aviokompānijai nobalsoja 45 koalīcijas deputāti, bet pret 13 Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai parlamentārieši. Saskaņā ar solījumu balsojumā nepiedalījās Saskaņas frakcija. Tā ir pārliecināta, ka palīdzības sniegšana nacionālajai aviokompānijai ir nepieciešama, taču nevēloties uzņemties atbildību par to, vai līdzekļus tiešām izmantos saskaņā ar sabiedrībai sniegtajiem solījumiem.
Atturoties savu attieksmi pret izraudzīto investoru balsojumā pauda šā darījuma dēļ amatu zaudējušais bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš atzīst, ka finansējums kompānijai ir nepieciešams, bet šis neesot piemērotākais investors. Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Vienlaikus Saeimas lēmums paredz noteikumu, ka aviokompānija un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuras pakļautas Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.
Tātad šis lēmums «skaidri pasaka», ka airBaltic nevarēs iegādāties Sukhoi lidmašīnas, akcentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurksis.
Jau vēstīts, ka valdība iepriekš nolēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru MontāguGirmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Nākamajā dienā pēc šā lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju.