Vējonis gandarīts par budžeta apstiprināšanu

© F64

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir gandarīts par nākamā gada budžeta apstiprināšanu, taču norāda, ka dialogs ar sociālajiem partneriem nav izdevies un valdībai šī problēma būs ļoti jāpārdomā.

Prezidents pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) norādīja, ka budžeta veidošanas process ir kompromisa māksla atrast līdzsvaru. "Pats būtiskākais ir tas, ka valsts spējusi definēt prioritāti - drošības stiprināšanu, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas Baltijas reģionā, kā arī Eiropā," pauda Vējonis, piebilstot, ka nākamā gada budžetā un vidējā termiņa budžetā drošībai piešķirts atbilstīgs finansējums, lai Latvija varētu stiprināt ne tikai Nacionālos Bruņotos spēkus, bet arī austrumu robežu un drošības institūcijas.

"Lai visi aktuālie jautājumi, kas ir dienas kārtībā, tostarp Ukraina, Sīrija, migrācijas problēmas Eiropā, varētu tik droši risinātas," pauda prezidents.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka sociālais dialogs ar sociālajiem partneriem nav īsti izdevies, kas valdībai ir ļoti jāpārdomā, veidojot 2017.gada budžetu. "Tiks veidota speciāla platforma uzņēmēju diskusijām ar valdību par uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem. Tāpat ļoti būtiski risināt jautājumus par bāzes izdevumu pārskatīšanu. Tāpat svarīgi strādāt pie nodokļu politikas vidējā termiņā, tādēļ viens no galvenajiem valdības uzdevumiem būs sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, lai uzņēmējiem beidzot būtu skaidrs, kādā veidā valsts plāno attīstīt nodokļu politiku, kas ir svarīgs priekšnosacījums attīstībai," sacīja prezidents.

Runājot par nākamā budžeta plānošanu, Vējonis sacīja, ka būs jārisina ar izglītību un medicīnu saistītie jautājumi.

Kā ziņots, pirmdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi - līdz 7,69 miljardiem eiro.

Politika

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien pirms otrā lasījuma noraidīja priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts dot iespēju vietvaru vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma.