Nav noteikts termiņš, kādā Latvijai būtu jāatbild uz izteikto palīdzības lūgumu no Francijas, šorīt telefonintervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš apstiprināja, ka Latvija ir oficiāli saņēmusi Francijas lūgumu palīdzēt tai cīņā pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" jeb "Daesh", kura uzņēmusies atbildību par 13.novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem. Palīdzības lūgums esot izteikts saskaņā ar Lisabonas līgumu.
Rinkēvičs apliecināja, ka Latvijai savu iespēju robežās ir jāsniedz prasītā palīdzība Francijai, un tā varētu izpausties kā Francijas karavīru aizstāšana ar Latvijas karavīriem kādā no NATO misijām Mali vai Centrālāfrikā vai arī dalība kādā no ANO misijām. Latvijas bruņotajiem spēkiem "tā nav gluži neapgūta teritorija," izteicās Rinkēvičs, atgādinot, ka mūsu karavīriem jau ir pieredze ar dalību šādās misijās.
Rinkēvičs kārtējo reizi uzsvēra, ka pagaidām netiek apsvērta iespēja sūtīt mūsu karavīrus uz Sīriju vai Irāku klātienē karot pret "Islāma valsti". "Tādu spēju mums nav, un par to nav runas," sacīja ārlietu ministrs.
Telefonintervijā "900 sekundēm" viņš arī norādīja, ka līdz ar Francijas palīdzības lūguma saņemšanu Latvijas kopējā drošības situācija nav mainījusies un tai arī nevajadzētu mainīties, pieņemot lēmumu sniegt prasīto palīdzību.
LETA jau ziņoja, ka Latvija ir saņēmusi oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas saistībā ar 13.novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Saņemtais lūgums esot nodots Aizsardzības ministrijai (AM), lai tā izvērtē, kādu palīdzību mūsu valsts Francijai var sniegt. Patlaban vēl nekāda atbilde no AM nav saņemta, piebilda Mūrniece.
Kā ziņots, Francija pēc 13.novembrī piedzīvotajiem terora aktiem lūdza pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā.
"Francija nevar viena pati rīkoties šādu draudu apstākļos," norādīja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš piesauca ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5.pantam.
Latvijas valdības amatpersonas jau īsi pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem pauda, ka pēc Francijas lūguma saņemšanas Latvija būs gatava sniegt tai nepieciešamo palīdzību. Līdz šim gan oficiāls palīdzības lūgums nebija saņemts.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube iepriekš sacīja, ka, lai Latvijas bruņotie spēki varētu sniegt palīdzību Francijai cīņā ar "Islāma valsti", vispirms esot nepieciešams parlamenta mandāts.
NBS komandieris atgādināja, ka Latvija starptautiskajās operācijās piedalījusies, sākot ar munīcijas neitralizēšanas speciālistiem un beidzot ar Speciālo uzdevumu vienības iesaisti.