Latvija saņēmusi oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas

© Scanpix

Latvija ir saņēmusi oficiālu palīdzības lūgumu no Francijas saistībā ar 13.novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Saņemtais lūgums esot nodots Aizsardzības ministrijai (AM), lai tā izvērtē, kādu palīdzību mūsu valsts Francijai var sniegt. Patlaban vēl nekāda atbilde no AM nav saņemta, piebilda Mūrniece.

Viņa kārtējo reizi uzsvēra, ka Latvija pagaidām neplāno sūtīt savus karavīrus uz Sīriju vai Irāku klātienē karot pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts". Pēc Mūrnieces teiktā, reālāks varētu būt civilmilitārās sadarbības modelis, piemēram, kādas Latvijas sapieru vienības nosūtīšana misijā uz Centrālāfriku vai Mali. Šādās misijās mūsu karavīri jau ir piedalījušies arī iepriekš, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Kā ziņots, Francija pēc 13.novembrī piedzīvotajiem terora aktiem lūdza pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā.

"Francija nevar viena pati rīkoties šādu draudu apstākļos," norādīja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš piesauca ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.

Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5.pantam.

Latvijas valdības amatpersonas jau īsi pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem pauda, ka pēc Francijas lūguma saņemšanas Latvija būs gatava sniegt tai nepieciešamo palīdzību. Līdz šim gan oficiāls palīdzības lūgums nebija saņemts.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube iepriekš sacīja, ka, lai Latvijas bruņotie spēki varētu sniegt palīdzību Francijai cīņā ar "Islāma valsti", vispirms esot nepieciešams parlamenta mandāts.

NBS komandieris atgādināja, ka Latvija starptautiskajās operācijās piedalījusies, sākot ar munīcijas neitralizēšanas speciālistiem un beidzot ar Speciālo uzdevumu vienības iesaisti.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais