Vienotības valdībai vienas stutes mazāk

Strādājot līdz vēlam vakaram, Saeima, kā jau prognozēts, pirmdien apstiprināja vidējā termiņa budžeta ietvara likumu un nākamā gada budžetu. No malas nekas neliecināja, ka politiķu prātus aizņemtu kādi citi jautājumi, taču neoficiālās sarunās viens no biežāk piesauktajiem tematiem bija iespējamā valdības krišana. Pamatoti tiek uzskatīts, ka budžeta pieņemšana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem līdz šim balstījusies grīļīgā L. Straujumas valdība.

Tiesa, galvenās šīs intrigas personas – Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un premjerministre Laimdota Straujuma – iesaistīties sarunās par valdības likteni nevēlējās, jo budžets neesot vienīgais jautājums, ar kuru jātiek galā vēl L. Straujumas vadītajai valdībai.

Citas prioritātes

Viens no šādiem darbiem esot lēmuma pieņemšana Saeimā par nepieciešamo 80 miljonu aizdevumu nacionālajai aviokompānijai airBaltic, gaidāmā Nacionālās drošības padomes sēde, kurā viņa tiksies ar Valsts prezidentu, un Vienotības kongress, kas notiks sestdien. Interesanti, ka joprojām brīvā satiksmes ministra amata kandidāts arī netiks nosaukts pirms kongresa.

Šis fakts Vienotības partneriem koalīcijā stiprina ticību, ka tieši kongresā izšķirsies L. Straujumas valdības liktenis.

Pati L. Straujuma viņas vadītā Ministru kabineta nākotni vērtē filozofiskā mierā. «Visām valdībām reiz pienāk beigas, un tad, kad tās pienāks, es jūs visus informēšu,» saka premjerministre un uz izvērstākiem jautājumiem atbildēt atsakās.

Neraugoties uz problēmām koalīciju vadošajā Vienotībā un viedokļu nesaskaņu gan airBaltic, gan citos jautājumos, valdības trijotne tomēr spēja pierādīt, ka atbildīgos brīžos tā spēj mobilizēties.

Koalīcija vienota

To, ka budžetu, visticamāk, apstiprinās un tā dēļ valdībai nebūs jākrīt, varēja prognozēt jau pirmdienas rītā, kad koalīcijas sēdē tikās Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība.

Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem budžeta apstiprināšanai bez aizķeršanās bija Nacionālās apvienības aktualizētais jautājums par izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā. Apvienība vēlētos panākt, lai strādājošais ģimenes loceklis saņemtu nodokļu atvieglojumus ne tikai par apgādībā esošajiem bērniem, bet arī par laulāto partneri, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā nestrādā.

Tomēr Vienotība un ZZS spēja pārliecināt partneri, ka šajā jautājumā lēmums jau ir pieņemts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un nebūtu prātīgi atsākt diskusijas neilgi pirms budžeta skatīšanas parlamentā.

Līdz ar to Nacionālajai apvienībai nācās samierināties ar status quo un paust cerību, ka nākamā gada budžetā viņu vēlmes ņems vērā.

Balsojot par budžetu un to pavadošajiem likumiem, balsu sadalījums pārsteigumus nesagādāja. Kā jau bija solījušas, opozīcijas partijas pārsvarā balsoja pret visiem priekšlikumiem un likumu kopumā, bet, ņemot vērā opozīcijas balsu skaitu, kas nepārsniedz pusi no parlamenta, šādas novirzes no normas galarezultātu nemainīja. Tiesa, bija arī gadījumi, kad opozīcijas intereses sakrita ar koalīcijas atbalstītajiem priekšlikumiem. Piemēram, Saskaņa tāpat kā lielākā daļa koalīcijas balsoja pret nodokļu palielināšanu azarta spēļu biznesam.

Atrodas arī optimisti

Pieņemot budžetu, apstiprināti arī vairāki deputātu priekšlikumi, kas paredzēja dažādu summu piešķiršanu pašvaldībām, ar kurām ciešāku saikni jūt konkrēto priekšlikumu iesniegušais deputāts. Kaut arī lielākā daļa šādi sadalītās naudas tika koalīcijas deputātiem, bez sava kumosa netika atstāti arī opozīcijas deputāti.

Tiesa, šīs naudas dalīšana varēja beigties ar mazu skandāliņu, jo Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums pamatoti pauda neapmierinātību par tā dēvēto deputātu kvotu eksistenci. Lai cīnītos ar šo parādību, viņš solīja par katru šādu priekšlikumu prasīt balsojumu, kas nopietni paildzinātu Saeimas jau tā garo sēdi.

Savus draudus deputāts daļēji izpildīja, vairākiem priekšlikumiem pieprasot balsojumu, taču tas Saeimas deputātos izraisīja neapmierinātību, un J. Viļums savu ieceri atmeta. Viņš gan solīja, ka nākamgad, ja tiks saglabātas deputātu kvotas, savus draudus izpildīs pilnībā.

Kopumā koalīcijas ministri, par spīti smagajai opozīcijas kritikai, ir apmierināti ar nākamā gada budžetu, kaut arī dažām ministrijām finansējums, salīdzinot ar šo gadu, ir sarucis.

Piemēram, Nacionālās apvienības pārziņā esošajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai budžets samazināts par trīs procentiem, taču ministrs Kaspars Gerhards ir optimistiski noskaņots, jo ministrija radusi iespēju samazinājumu kompensēt no iekšējām rezervēm.

Uz līdz baltkvēlei nokaitināto skolotāju un medicīnas darbinieku fona koalīcijas brūcēm kā balzams varētu šķist dažu sociālo partneru paustais atbalsts budžetam.

Tā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs atzīst – lai gan saistībā ar nākamā gada budžetu atsevišķas lauksaimnieku vēlmes nav izdevies realizēt, kopumā priekšlikumi ir uzklausīti un iestrādāti likuma paketē.