Kontroles pastiprināšana uz Eiropas Savienības (ES) robežām nenozīmē Šengenas sistēmas beigas, aģentūrai LETA sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis.
Pētnieks atgādināja, ka, ieviešot Šengenas sistēmu, tika pieļauti gadījumi, kuros valstis uz noteiktu laika periodu var atjaunot robežkontroli. Kā piemēru viņš minēja pērn notikušo ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Igaunijā. "Tā savā ziņā ir nepieciešamība, iespēja aizsargāt savu individuālo teritoriju, ja rodas šāda veida situācija," pauda Cepurītis.
Vaicāts, vai kontroles pastiprināšana laika gaitā nevar apdraudēt ES vienotību, pētnieks norādīja, ka viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi šie ierobežojumi saglabāsies. "Ja tas būs pusgads vai gads, tas iedragās pārvietošanās brīvību, kas ir viens no ES pamatiem. Ļoti iespējams, ka tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā mēs saskarsimies ar intensīvāka rakstura kontroli, taču vēlāk viss atgriezīsies ierastajā līmenī," prognozēja pētnieks.
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu iekšlietu ministri Briselē notikušajā ārkārtas sanāksmē atbalstīja Francijas ierosinājumu fundamentāli pārskatīt Šengenas vienošanos, lai varētu uz robežām "sistemātiski" kontrolēt ES pilsoņus.
"Dalībvalstis uzņemas nekavējoties veikt nepieciešamās sistemātiskās un koordinētās pārbaudes uz ārējām robežām, tostarp personām, kuras bauda brīvas pārvietošanās tiesības," teikts sanāksmes paziņojuma projektā.
ES amatpersonas pavēstījušas, ka tagad ceļotājiem pārbaudīs ne tikai pasi, bet arī viņu personīgo informāciju datubāzēs.
Kā pavēstīja Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs, ES steidzamā kārtā līdz gada beigām izskatīs priekšlikumus būtiskām Šengenas zonas noteikumu izmaiņām.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme tika sasaukta pēc teroraktiem Parīzē. Teroraktos Parīzē tika nogalināti vismaz 129 cilvēki un vairāk nekā 350 ievainoti. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums "Islāma valsts".