Saeima turpina īpašumu atdāvināšanu ebrejiem

Atgādinot par ebreju tautu piemeklējušo traģisko likteni Otrajā pasaules karā, Saeima otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tiks atdoti pieci kādreizējie ebreju īpašumi.

Jau tradicionāli netika ņemti vērā Nacionālās apvienības iebildumi, ka denacionalizācijas process ir beidzies, bet, atsākot to, līdzīgas tiesības būtu jādod arī citām organizācijām.

Saskaņā ar likumprojektos atspoguļoto ieceri Ebreju kopienai nodos ēku Abrenes ielā 2 Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta BirzniekaUpīša ielā 12 Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25 Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13 Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31 Kandavā.

Likumprojektā noteikts, ka īpašumi tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Paredzēts, ka īpašumi tiek nodoti izmantošanai Latvijas Ebreju kopienas interesēs.

Nacionālās apvienības pārstāvji centās panākt, ka šie īpašumi ebreju kopienai tiks atdoti ar apgrūtinājumu – tos nedrīkstētu ne pārdot, ne ieķīlāt. Šāda nostāja tiek pamatota ar domu, ka denacionalizācijas process ir beidzies un jau Augstākā padome tā laika ebreju organizācijām atdevusi virkni īpašumu.

Apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins, piemēram, uzskata, ka, atsākot denacionalizācijas procesus, vajadzētu pārskatīt arī konfekšu fabrikas Laima piederību, jo tā savos pirmsākumos pirms Otrā pasaules kara bijusi akciju sabiedrība – piederējusi lielam Latvijas iedzīvotāju skaitam. Tādēļ šo ražotni vajadzētu atdot, piemēram, Latviešu biedrībai.

Tomēr vairākums Saeimas deputātu domā līdzīgi Vienotības Saeimas frakcijai piederošajam Veiko Spolītim un Nacionālās apvienības priekšlikumus noraidīja.

«Mēs aizmirstam pieminēt par svarīgāko argumentu šajās te diskusijās par Ebreju kopienu. Atšķirībā no visiem citiem [..] ebreji nevarēja atgriezties. Pateicoties holokausta politikai, ebreji tika noslaucīti Latvijā no zemes virsas. Līdz ar to šis ir morālais gandarījums, kas tiek sniegts Ebreju kopienai. Un mani kā privātpersonu neinteresē, šie īpašumi, ja ir likuma kārtībā noteikts veids, kā tiek atgriezti šie te īpašumi,» teica V. Spolītis.

Sekojot šai idejai, Saeima apstiprināja arī grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.