Ja rietumvalstis nākotnē izšķirtos par militāru sauszemes operāciju pret teroristisko grupējumu "Islāma valsti" (ISIS) jeb ''Daesh", nedrīkstētu pieļaut, ka šāds solis kļūst par ilgstošu karadarbību, kas nesasniedz mērķi, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs (V).
Vaicāts par iespēju rietumvalstīm nākotnē pieņemt lēmumu par militāras sauszemes operācijas sākšanu pret ISIL, Loskutovs aģentūrai LETA norādīja uz kādu aspektu, kas varētu ļaut grupējumam to izmantot propagandas nolūkos. Politiķis skaidroja, ka no publikācijām izriet, ka teroristu grupējums ir ieinteresēts karadarbībā uz sauszemes, jo tas it kā ļautu piepildīt viņu "svētajos rakstos" rakstīto pravietojumu, ka galvenā kauja starp musulmaņiem un "neticīgajiem" notiks Sīrijas ziemeļos. To būtu iespējams izmantot teroristu propagandā, lai piesaistītu citus radikālos islāmistus, uzskata Loskutovs.
Taujāts, vai atbalstītu Latvijas iesaistīšanos pagaidām teorētiski iespējamā militārā sauszemes operācijā pret ISIL, Loskutovs norādīja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, vispirms būtu jāuzklausa ne tikai militārie, bet arī islāma un austrumu kultūras speciālisti. Tas nepieciešams arī, lai šāda veida karadarbība nepārvērstos par ko līdzīgu PSRS iebrukumam Afganistānā - ārkārtīgi ilgstošā karā ar lieliem zaudējumiem un bez iespējas pielikt reālu punktu teroristiskā grupējuma ISIS pastāvēšanai, teica deputāts.
Pirms Latvijai lemt par šo jautājumu, vispirms gan jāsagaida, vai un kad ar šādu iniciatīvu nāks koalīcijas valstis, kas pašlaik veic gaisa uzlidojumos ISIL objektiem, viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Francija otrdien lūgusi pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar ISIL Sīrijā un Irākā.
"Francija nevar viena pati rīkoties šādu draudu apstākļos," norādīja aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš piesauca ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.
"Francija vēlas lūgt Eiropas partnerus sniegt atbalstu uz bilaterāliem pamatiem cīņā pret ISIL Irākā un Sīrijā, kā arī lielāku dalībvalstu militāro līdzdalību karadarbības zonās, kur iesaistīta Francija," aģentūrai pavēstīja kāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Šī ir pirmā reize, kad kāda no ES dalībvalstīm pieprasījusi iedarbināt ES līguma 42-7.pantu, kurš tiek pielīdzināts slavenajam NATO līguma 5.pantam.
ES dalībvalstu aizsardzības ministri vienbalsīgi atbalstīja Francijas lūgumu pēc palīdzības militārās misijās pēc Parīzes teroraktiem.
Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārlietu ministrijā, attiecīga Francijas lūguma gadījumā Latvija gatava sniegt tai nepieciešamo palīdzību, taču vismaz pagaidām tāds nav saņemts. Ministrija atgādināja, ka Latvija un tās augstākās amatpersonas jau iepriekš ir paudušas gatavību sniegt palīdzību Francijai un arī tagad, ja tā tiks lūgta, Latvija ir gatava to sniegt. Paredzēts, ka Francija divpusēji pēc saviem ieskatiem konsultēsies ar dalībvalstīm par šādas palīdzības sniegšanu.
To žurnālistiem apliecināja arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube. Viņš atturējās plaši komentēt, vai NBS ir gatavi iesaistīties, ja starptautiskā koalīcija nolems sākt sauszemes operāciju.
"Šobrīd ir pāragri runāt par sauszemes operācijas iespējamību. Tas patiesībā ir politisks jautājums, nevis jautājums man. Protams, ja Saeima lems un pieņems tādu lēmumu, tad pildīsim tos uzdevumus, ko mums liek mūsu valsts. Bet es tomēr atturētos tālāk spekulēt par šo jautājumu," piebilda NBS komandieris.
Lai koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību cīņai pret grupējumu "Daesh", ASV sadarbībā ar sabiedrotajiem jau iepriekš bija izveidojušas starptautisku koalīciju, formējot arī Apvienotos spēkus, kuri Irākā un Sīrijā īsteno ASV vadīto operāciju "Inherent Resolve". Tās mērķis ir "iznīcināt teroristisko grupējumu "Daesh" un novērst draudus, ko tas rada Irākai un Sīrijai, kā arī plašākai starptautiskajai kopienai".
Patlaban ASV vadīto koalīciju veido 62 valstis, tostarp arī Latvija, bet tikai aptuveni 20 nodrošina militāru atbalstu un 12 valstis veic gaisa triecienus.