Nomainot vizuālo tēlu no bērnišķīgi naivajiem traktoriņiem un kuģīšiem uz nobriedušu askētismu, par sociāldemokrātisku sevi dēvējošā partija Saskaņa cenšas apliecināt, ka šīs politiskās platformas idejas nav tikai vēlētājiem paredzēts māneklis. To, ka partijas mērķis ir kļūt par īsteniem demokrātiskā sociālisma kaldinātājiem, uzsver tās priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, kurš atzīst – Saskaņai sevi dēvēt par sociāldemokrātisku ir pāragri.
«Mums ātrāk ir jākļūst par sociāldemokrātiem, jāmaina uztvere, partijas programma un jāseko tai,» netieši atzīstot, ka vismaz pagaidām Saskaņa par sociāldemokrātisku sevi dēvē pāragri, politiskā spēka kongresā teica J. Urbanovičs.
Šajā transformācijā partijas Saeimas frakcijas līderis aicina piedalīties ikvienu Latvijas aktīvo iedzīvotāju un cer, ka tieši ar jaunu entuziastu piesaistīšanu Saskaņa panāks savu mērķi.
Meklē padomu Eiropā
Tā sasniegšanā sava loma noteikta arī Eiropas sociālistu un demokrātu partijai, kura sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas veidolā (PES) pārstāvēta arī Eiropas Parlamentā, bet Saskaņa tās saimē pagaidām iekļāvusies kā asociētā biedre.
Par tuvināšanos PES nešaubīgi liecināja gan radniecīgo partiju pārstāvji no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas no tribīnes uzmundrināja klātesošos ar savām runām, gan PES prezidenta Sergeja Staniševa videouzruna.
Pats J. Urbanovičs gan uzsver, ka Saskaņai tuvināšanās PES un kļūšana par pilntiesīgu tās locekli nav pašmērķis, bet gan instruments, lai, uzklausot un ņemot vērā pieredzējušāko ideoloģijas brāļu un māsu padomus, pēc iespējas ātrāk kļūtu par varas partiju.
Savukārt ar jaunu spēku piesaistīšanu partijai iet ne sevišķi gludi. Par to liecina fakts, ka publikai joprojām netiek atrādīti partijas pavasarī dibinātās jauniešu organizācijas Restarts.lv pārstāvji. Par šādas organizācijas pastāvēšanu Saskaņas kongresā liecināja vien kāds plakāts, kas kultūras pils Ziemeļblāzma koridoros, iespējams, bija nonācis netīši.
Grandiozi plāni
Bet mērķi partijai ir iespaidīgi. Piemēram, kā dadzis acīs Saskaņai ir tradicionāli par šā politiskā spēka bastionu uzskatītās Daugavpils pašvaldība, kuras pašvaldībā tā ir opozīcijā.
«Gribētu atsevišķi uzsvērt, ka mums – lielākajai partijai valstī, partijai ar milzīgu pieredzi pašvaldībās – ir absolūti nepieņemami atrasties opozīcijā Daugavpilī, Jūrmalā un Jelgavā. Tas nozīmē, ka partijai vajadzēs deleģēt savus spēcīgākos un aktīvākos pārstāvjus vēlēšanām šajās pašvaldībās. Un ne vēlāk kā maijā mums jāizvirza kandidāti, kuri cīnīsies par mēra krēsliem šajās pilsētās un uzvarēs,» paziņoja partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ambīcijas triumfēt pašvaldību vēlēšanās Saskaņai nav vienīgās. Tā apņēmusies (tiesa, šādu apņemšanos sludina arī tādi politiskie margināli kā Latvijas attīstībai) plūkt uzvaras laurus arī 2018. gada Saeimas vēlēšanās. Tādu cerību saviem partijas biedriem kongresā centās iedvest partijas līderis.
«Mums ir kur izmantot mūsu spēku, lai paveiktu galveno uzdevumu – līdz Latvijas neatkarības simtgadei 2018. gadā padarītu Eiropas sociāldemokrātisko ideoloģiju un Saskaņas vērtības par vadošajām mūsu valstī,» teica N. Ušakovs.
Joprojām līderos
To, ka šādas cerības nav gluži nepamatotas, apliecināja kongresā pieaicinātais tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kurš, iepazīstinot klātesošos ar pēdējiem socioloģisko pētījumu datiem, informēja, ka Saskaņa joprojām valstī ir populārākais politiskais spēks. Par to balsotu 22,2% balsstiesīgo, savukārt par nākamo populārāko partiju Zaļo un zemnieku savienību – 17,2%. Bet Rīgā Saskaņa ar vairāk nekā 50% lielu atbalstu ir pārliecinoša līdere.
Analizējot Saskaņas elektorātu A. Kaktiņš uzskatāmi parādīja, ka tai ir potenciāls, ar kuru politiskie konkurenti nevar nerēķināties, tomēr uzvaras laurus plūkt esot pāragri. Tādēļ eksperts partijas vadībai novēlēja izturību, nevis veiksmi.
Protams, lai iekvēlinātu partijas biedros cīņas sparu, Saskaņas kongresā neiztika arī bez valdošās koalīcijas kritikas, kas šogad N. Ušakovam padevās īpaši asa. Valdībai tika pārmesta grāmatveža–sausiņa cienīga attieksme pret valsts un tās iedzīvotāju problēmām, kā arī nevēlēšanās vai nemācēšana no valsts rīcībā esošajiem resursiem gūt labumu visai tautai.
«Pašreizējā valdība sākusi, nebaidīšos šā vārda, zagt ar tādu vērienu, ka uz viņu fona visas citas kādreiz valdošās partijas izskatās pēc mīļa bērnudārza. Pašreizējā valdība var nozagt visu – no bankas un uzņēmuma Liepājas metalurgs līdz mandātam Saeimā. Tagad savu rindu gaida nacionālā aviokompānija airBaltic. Un dažreiz tiešām rodas iespaids, ka drīz Ministru kabineta sēdēs pat pildspalvas būs jāpiesien pie galda,» iznīcinošs savā kritikā bija N. Ušakovs.