Atzīstot, ka Ints Dālderis, atsakoties parakstīt Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojumu, pārkāpis deputāta ētikas kodeksu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija piemērojusi tam mazāko iespējamo sodu – mutisku brīdinājumu.
Tam, ka ētikas kodekss pārkāpts, piekrita pieci no deviņiem klātesošajiem komisijas deputātiem, bet četri –Ainars Latkovskis un Aldis Adamovičs (abi no Vienotības) un Zentra Tretjaka un Vitālijs Orlovs (abi no Saskaņas) šādam lēmumam nepiekrita atturoties. Tieši šo partiju pārstāvju pieminēšana ziņojumā kā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgajiem radīja šķelšanos komisijas darbā.
Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (Vienotība) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (Vienotība) un Juris Pūce, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Pēc galaziņojuma apstiprināšanas tas bija jāparaksta izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Ringoldam Balodim un sekretāram Intam Dālderim. Pretējā gadījumā ziņojumu nevarētu nolasīt no Saeimas tribīnes un publicēt Latvijas Vēstnesī. Citiem vārdiem sakot – gandrīz gadu ilgušais komisijas darbs būtu beidzies bez taustāma rezultāta, un ziņojums tā arī neiegūtu oficiāla dokumenta statusu.
Tomēr I. Dālderis atteicās to parakstīt, jo uzskatīja, ka atbildīgo uzskaitīšana ziņojumā pārsniedz komisijai Saeimas uzticētās pilnvaras, bet komisijā strādājošie opozīcijas deputāti šādā veidā cenšas audzēt savu politisko kapitālu.
Arī mandātu komisijā viņš skaidroja – viņš joprojām ir pārliecināts, ka, parakstot šo dokumentu, viņš būtu apliecinājis, ka piekrīt ziņojuma saturam, un ko tādu viņš nav vēlējies pieļaut. Turklāt visas komisijas darbības laikā viņš savu viedokli, ka atbildīgās amatpersonas nav jāuzskaita, tā arī nav mainījis. Tāpēc par ētikas pārkāpumiem viņu nu nekādi nevarot vainot atšķirībā no citiem, vārdos nenosauktiem kolēģiem.
Šādu skaidrojumu kā nederīgu noraidīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, kas akcentēja, ka komisijas sekretāram jāparaksta galaziņojums – tas ir ar likumu noteikts pienākums, kas nepieļauj rīcības brīvību, ja ziņojums atbilst komisijas vairākuma viedoklim. Lai paustu savu viedokli, I. Dālderis varējis izmantot normatīvajos aktos paredzēto iespēju un pievienot ziņojumam savu atsevišķo viedokli, kā to izdarījusi, piemēram, Z. Tretjaka.
Iesniegumu par I. Dālderi uzrakstīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs R. Balodis.
Viņš aicināja I. Dālderi sodīt ar «visbargāko iespējamo sodu» – izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm.
R. Balodis uzskata, ka I. Dāldera prettiesiskā rīcība, atsakoties parakstīt Zolitūdes traģēdijas galaziņojumu, ir vērsta uz komisijas gada darba iznīcināšanu. Viņš iesniegumā norāda, ka I. Dālderis atteicās parakstīt minētajā sēdē apstiprināto komisijas galaziņojumu, lai gan likumā noteikts, ka galaziņojums ir jāparaksta komisijas priekšsēdētājam un sekretāram.
Ne komisijas priekšsēdētājam, ne sekretāram ar absolūto balsu vairākumu pieņemtu galaziņojumu nav tiesību neparakstīt, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem vai viedokli. Vienīgā tiesiskā iespēja komisijas amatpersonai neparakstīt protokolu vai galaziņojumu ir procedurāli pārkāpumi, nevis saturiski apsvērumi, pauda komisijas priekšsēdētājs.