Valdība arī pati sāk gatavoties krišanai, nespējot nest atbildību par airBaltic.
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai bija vajadzīgas apmēram astoņas stundas, lai sāktu saprast, ko viņas valdība sastrādājusi ap pusnakti no otrdienas uz trešdienu. Pirmais punkts viņas darbakārtībā trešdien bija piedalīšanās Latvijas vēstnieku sanāksmē. Pasākums gadījās kā speciāli sasaukts, lai vēstnieki no pirmavota saņemtu norādījumus, kā lai viņi izskaidro ES un NATO dalībvalstu valdībām Latvijas valdības lēmumu pieņemt Krievijas valsts naudu, ko personificē un apsaimnieko cilvēks, kurš vismaz pats sevi pasniedz par Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugu. Premjeres tūlītējā rīcība jāatzīst par adekvātu situācijai, kas liedza sakarīgu atbildi. Viņa uzņēmās situāciju mainīt, pasauca turpat pa rokai esošo satiksmes ministru Anriju Matīsu un pateica, ka viņš atlaists no darba. Līdz trešdienas pusdienlaikam viņa apdomāja teikumus, ar kādiem izskaidrot valdības nakts lēmumu kā sekas A. Matīsa nolaidībai savu pienākumu veikšanā, bet viņš līdz pēcpusdienai sagatavojās parādīt, ka premjeres versija ir baltiem diegiem šūta. Ceturtdien Latvijas politiskā virsotne sāka pa īstam apdomāt, kā izgrozīties no valdības sagādātajām nepatikšanām. Precīzāk sakot, visi koalīcijas un opozīcijas grupējumi ar patiku vēroja, kādas izgrozīšanās kustības mēģina veikt Ministru prezidenti deleģējusī partija Vienotība. Tās Saeimas frakcijas sēde nonāca līdz versijai par valdības atkāpšanos airBaltic dēļ.
Latvijai tagad jātaisnojas ārvalstīm, kur neder Latvijas politiķu paskaidrojums, kāpēc viņi izveidojuši esošo valdību, jo Saeimas deputātu sadalījums pa partijām un grupējumiem neļaujot izveidot nekādu citādu valdību. Vietējo rēķinu kārtošana neatbrīvo Latviju no pienākuma izveidot tādu valdību, kas nenoved valsti vai konkrētu valsts uzņēmumu līdz nepieciešamībai pieņemt Krievijas naudu.
Vienotība vakar netika tālāk par apliecinājumiem, ka tā saprot situācijas nopietnību. Signāli par to tika raidīti vispirms no ārzemēm. Atrašanās Japānā netraucēja šīs partijas deputātam Eiropas Parlamentā Artim Pabrikam prasīt no L. Straujumas skaidru pamatojumu A. Matīsa atlaišanai un paust šaubas, vai valdības izvēlētais airBaltic investors Ralfs Dīters MontāgsGirmess patiešām paaugstinās airBaltic prestižu. Nekādu šaubu par šo lietu vairs nebija A. Pabrika kolēģim Krišjānim Kariņam. Viņaprāt, neesot nopietni pārdot valsts īpašuma daļu «kārtējam afēristam». Vienotības Saeimas frakcijas sēdes dalībnieki piedāvāja atlikt jautājumu par valdības nomaiņu līdz 2016. gada valsts budžeta pieņemšanai. Tad jau būs skaidrs, cik iecietīgi vai neiecietīgi uz Latvijas pasākumu raugās Latvijas sabiedrotie.
AirBaltic un Latvijas valdības lūgums ir būt iecietīgiem pret vienu Krievijas lidmašīnu airBaltic flotē, kuru uzņēmums grib pilnībā atjaunot un paplašināt līdz 34 lidaparātiem 2021. gadā. Galvenais šķērslis šim nodomam ir airBaltic negatīvais pašu kapitāls – 80 miljonu eiro apmērā. Tas automātiski atņem airBaltic tiesības uz aizņēmumiem no finanšu regulatoru uzraudzītajām bankām. Plāns ir nodzēst šo mīnusu ar 52 miljoniem eiro no R. D. MontāgaGirmesa un 80 miljoniem eiro no Latvijas valsts. Tiklīdz pamatkapitālā būs plusi, airBaltic drīkstēšot aizņemties, pēc paša uzņēmuma uzskatiem, līdz pusotram miljardam eiro (varbūt derēs arī ASV dolāri). AirBaltic interesējošo jaunu reģionālo lidmašīnu cena ir 60–80 miljoni eiro gabalā. Par 52 miljoniem eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā, kas mazina mīnusu pašu kapitālā, varētu novērtēt vienu Krievijas lidmašīnu Sukhoi Superjet 100, ar kuru izplatīšanu nodarbojas R. D. MontāgsGirmess, ja vien NATO specdienesti noticēs, ka viņš tikai izplata Krievijas lidmašīnas, nevis piedevām arī Krievijas uzdevumā spiego un organizē terora aktus. Plāns izklausās tik gluds, ka rodas jautājums, kāpēc tā izpildei nepieciešamā naudas summa būtu jādrukā Maskavā, nevis Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē vai ASV.