Budžets opozīcijas acīs: kārns kaķis un spiedoša kurpe
Neveselīgs kaķis veikla tirgoņa rokās vai nekam nederīga kurpe. Tieši tik augstās domās par nākamā gada budžetu ir tradicionāli ar budžeta veidošanu neapmierinātā Saeimas opozīcija, kas šogad pacentusies būt īpaši daiļrunīga.
Protams, iepazīstinot klātesošos ar budžeta veidošanā ievērotajiem pamatprincipiem, premjerministre Laimdota Straujuma un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda pārliecību, ka šis ir teju labākais budžets, kādu valdība konkrētajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos varēja izveidot.
«Budžets veidots atbildīgi un pārdomāti. Valsts budžets ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un ilgtspējīgs,» pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas pirmajā lasījumā teica premjerministre.
Viņa arī uzsvēra, ka viens no galvenajiem nākamā gada uzdevumiem valstij ir cīņa ar ēnu ekonomiku. Turklāt jo noderīgs ierocis tajā būšot pilnveidotās tehniskās prasības kases aparātiem, kurus uzņēmēji līdz šim pamanās pārprogrammēt tā, lai varētu apiet nodokļu maksāšanu.
«Tas ir valsts kopējais uzdevums, kura veikšanā jāiesaistās arī citām valsts pārvaldes institūcijām, ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam,» teica premjere.
Savukārt finanšu ministrs atgādināja Vienotības skandēto, ka Latvija cenšas nepalielināt nodokļus. «Dažās valstīs runā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu, bet Latvija konsekventi ir ieturējusi nodokļu samazināšanas politiku,» teica ministrs un atgādināja, ka, salīdzinot ar šo gadu, nākamajā valsts varēs atļauties tērēt par gandrīz 200 miljoniem eiro vairāk.
Tomēr, kā jau prognozējams, opozīciju ar optimistiski saldiem stāstiem neiemidzināsi. Tā No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba valdību salīdzināja ar negodīgu pārdevēju, bet budžetu ar slimīgu kaķi maisā.
«Kaķa īpašnieks publiski apgalvo, ka viņa dzīvnieks esot gatavais veiksmes stāsts: prasot aizvien mazāk pārtikas, jo pats ķeršot aizvien vairāk peļu, turklāt, jo kaķi mazāk barojot, jo vairāk uzlabojoties tā fiziskā forma. Taču vienlaicīgi stāstā iespraucas žēlabas, ka kaķim nācies augt ļoti grūtos ģeopolitiskos apstākļos un saimnieks ir bijis spiests nepārtraukti samazināt pārtikas devas,» daiļrunīga bija I. Sudraba.
Aizvadītā gadsimta aukstā kara tumšākos mirkļus atgādināja Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kas līdzīgi Ņikitam Hruščovam tribīnē darbojās ar apaviem. Konkrētajā gadījumā M. Bondars ar kurpes palīdzību centās vizualizēt katastrofālo nākotni, kuru mums uzspiedīs nākamā gada budžets.
«Šī kurpe ir kā simbols 2016. gada budžetam. Un simbols tas ir tāpēc, ka šai kurpei ir daudz kas līdzīgs ar 2016. gada budžetu. 2016. gada budžets, tāpat kā šī kurpe, neder! 2016. gada budžets neder Latvijai, bet šī kurpe neder tam zemessargam, kam šī kurpe tika iedota. Viņa neder!» demonstrēdams deputātiem 42. izmēra kurpi, teica politiķis.
Kurpi, kā valdības mazspējas simbolu viņš bija izvēlējies, jo to, it kā par valsts līdzekļiem pirktu, devuši kādam zemessargam, kuram ir 44. izmēra pēda, bet kurpes izsniedzēji zemessarga sūdzības neesot ņēmuši vērā.
Tiesa, vēlāk izrādījās, ka zemessargiem kurpes par valsts līdzekļiem netiek pirktas – vien lauka apstākļiem piemēroti zābaki. Uz to M. Bondaram norādīja gan Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Uz citu problēmu norādīja No sirds Latvijai frakciju pārstāvošais Gunārs Kūtris, kuram nepieņemama šķita koalīcijas deputātu neieinteresētība budžeta apspriešanā. «Pārējiem ir pilnīgi vienalga, ko mēs šeit runājam, jo deputātiem ir pārliecība, ka tiks pieņemts tas, ko valdība pieņēmusi,» šķendējās deputāts.
Tērēsim uzmanīgi
2016. gada budžets skaitļos
Iekšzemes kopprodukta pieaugums 3%
Budžeta deficīts 1%
Budžeta ieņēmumi 7,36 miljardi eiro
Budžeta izdevumi 7,65 miljardi eiro
Budžets neparedzētiem mērķiem 122 miljoni eiro
Avots: Saeima