Dālderis nemaina savu nostāju par Zolitūdes galaziņojuma neparakstīšanu

Viņš citē Baloža redakcijā publicētos tiesību doktrīnas Latvijas Satversmes komentārus, ka "ikvienā tiesiskā un demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, saskaņā ar kuru nevienu personu nevar atzīt par vainīgu [..], kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā". Tāpat Dālderis atsaucas uz komisijas ziņojumā iekļauto. "Komisija, pildot savus uzdevumu, ievēro minēto principu, un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs gan komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar [..] traģēdiju," ziņojuma tekstu citē sekretārs.

Viņš pauž savu politisko pārliecību, ka komisijas darbā šis princips nav ievērots, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, Dālderis personiski uzskata, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas principus.

Viņš norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nav pastāvīga Saeimas komisija. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums ir pilnīgi cita rakstura dokuments nekā pastāvīgās komisijas protokols, un atbilstoši likuma pirmajai daļai tas ietver novērtējumu, secinājumus un politiskus priekšlikumus, ne vien faktu konstatēšanu. Dālderis atsaucas uz likumā veiktajām izmaiņām un izveidojušos praksi. Ja iepriekš komisijas ziņojuma parakstīšana piešķīra tam spēku, parakstot noteiktam tautas priekšstāvju Saeimā lokam, tad šāda interpretācija ir saglabājama arī spēkā esošajā redakcijā, tikai uz šaurāku amatpersonu loku.

"Uzskatu, ka konkrētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir bijis neatbilstošs tās mērķim, pārkāpis pēc analoģijas izmantojamās Saeimas Kārtības ruļļa normas par sēžu sasaukšanu, neizsludinot tās, bijis neobjektīvs, un mana politiskā pārliecība ir, ka nevaru parakstīt tādu novērtējumu un secinājumus, kas ir pretrunā faktiem un kuru vienīgais mērķis ir politiskā cīņa pret vienu konkrētu cilvēku, kurš nav valsts amatpersona, bet Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (V), kurš kā pierāda komisijas darbs nevar būt juridiski atbildīgs par notikušo, jo fakti norāda uz pilnīgi citu institūciju un amatpersonu darba nepilnībām," pauž politiķis.

Ja komisijas locekļu vairākums uzskata, ka komisijas sekretāra darbs komisijā pēkšņi ir kļuvis neatbilstošs, komisija var pārvēlēt sekretāru, taču, ievērojot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma speciālo normu parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam nav tiesību izmantot Saeimas Kārtības ruļļa normu, kas paredz, ka sekretāra vietā protokolu paraksta cits komisijas loceklis, jo attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām eksistē jaunāka un speciāla norma.

"Lūdzu piedošanu sabiedrībai un traģēdijā cietušo tuviniekiem par deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) un vēl dažu parlamentārās izmeklēšanas komisijas kolēģu vietā par viņu uzvedību, kas, manā ieskatā, ar savu pašmērķīgi politikānisko rīcību aizskar upuru ciešanas un bojāgājušo piemiņu," savu paziņojumu noslēdz Dālderis.

Kā ziņots, ja Dālderis atteiksies parakstīties par apstiprināto galaziņojumu, komisijas priekšsēdētājs Balodis vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret Dālderi "par rupju amatpersonas pienākumu nepildīšanu".

Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka komisijas sekretāra atteikšanās parakstīt dokumentu neaptur komisijas vairākuma apstiprināto procesu un Saeimas Kārtības rullis ļauj deleģēt kādu citu komisijas deputātu, kurš parakstās sekretāra vietā. Kaimiņš jau esot izteicis gatavību parakstīties, ja Dālderis nemainīs savu iepriekš pausto pozīciju to nedarīt. Balodis uzsvēra, ka neplāno rīkot atsevišķu sēdi, kurā tiktu lemts par sekretāra nomaiņu.

Jau vēstīts, ka Dālderis nolēmis neparakstīt apstiprināto galaziņojumu, jo neatbalsta politiski un morāli atbildīgo personu minēšanu galaziņojumā.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija 27.oktobrī apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas.

Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.