Balkānu maršrutā veidos migrantu uzņemšanas centrus

Vācijas kancleres Angeles Merkeles iniciētajā minisamitā nospriests, ka Grieķijā ierīkos uzņemšanas centrus 50 000 nelegālo imigrantu © Scanpix

Līdz šā gada beigām Grieķijā un citās valstīs, kas atrodas tā dēvētajā migrantu Balkānu maršrutā, tiks ierīkoti nelegālo ieceļotāju uzņemšanas centri, kuros pajumti varēs atrast aptuveni 100 000 cilvēku – tāds ir galvenais rezultāts ES un dažu pieaicināto valstu (Serbijas, Maķedonijas, Albānijas) minisamitam, kas naktī uz pirmdienu noslēdzies Briselē. Pēc asām diskusijām un savstarpējiem pārmetumiem, valstu vadītājiem vismaz teorētiski izdevies vienoties arī par koordināciju migrantu plūsmas regulēšanā, bet ES turpinās strādāt pie tā, lai ekonomiskos migrantus pēc iespējas ātrāk būtu iespējams nosūtīt uz viņu izcelsmes valstīm.

Gan pirms samita, gan tā laikā virkne amatpersonu ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Vācijas kancleri Angelu Merkeli priekšgalā apelēja pie humānisma, atgādinot par to, ka ziemā (Balkānu kalnos šis gadalaiks jau ir sācies) nelegālo migrantu izmantotais maršruts kļūst viņu dzīvībām bīstams. Tika solīts pieņemt lēmumus, kas palīdzētu atrisināt šo konkrēto problēmu un mazinātu bēgļu straumes, taču, kā norāda Reuters: «Nav atrasts ātrs risinājums krīzei, kas draud ar cilvēku bojāeju ziemā, un Eiropas valstu savstarpējo attiecību pasliktināšanos.» Citiem vārdiem sakot, nav nekādu priekšnosacījumu tam, ka tuvākajos mēnešos migrantu straumes varētu mazināties – ja nu vienīgi paši nelegāļi vai viņiem asistējošie cilvēku kontrabandisti nenospriedīs, ka šādos laika apstākļos ceļojums no Turcijas caur Grieķiju uz kontinenta turīgākajām valstīm kļūst pārāk riskants.

«Vienīgais veids, kā atjaunot kārtību šajā situācijā, ir palēnināt nekontrolēto ļaužu plūsmu,» preses konferencē, kas notika jau naktī uz pirmdienu, paziņojis Ž. K. Junkers. Šis izteikums apliecina, ka Briselē neviens necer uz to, ka migrantu straumes varētu pilnībā apturēt, piemēram, uz robežas starp Turciju un Grieķiju, kā to vēl pirms samita uzstājīgi pieprasīja Horvātijas un Slovēnijas līderi un rekomendēja Ungārijas premjers Viktors Orbāns. Viņš kārtējo reizi nokaitināja savus kolēģus, paziņojot, ka Ungārija, kas savas robežas nostiprinājusi, tagad vairs nav Balkānu maršruta sastāvdaļa un samitā piedalās vien novērotāja statusā.

Pēc svētdienas minisamita kļuvis skaidrs, ka ES, neraugoties uz to, ka tās dalībvalstīs šogad nokļuvuši jau vairāk nekā 680 000 nelegālo imigrantu, turpinās savu humānisma politiku, kas vienkāršoti sakot, nozīmē – visi tie nelegāļi, kuri nedrošos peldlīdzekļos no Turcijas vai Ziemeļāfrikas devušies ceļā uz Eiropu (kā arī ļaudis, kuri organizē viņu pārvadāšanu), var droši rēķināties ar to, ka ES valstu robežsargi nepieciešamības gadījumā viņus glābs un nogādās tieši Eiropas piekrastē. Tagad gan plānots beidzot stingrāk ievērot Dublinas vienošanās nosacījumus, panākot to, ka migranti tiek reģistrēti tajā ES valstī, kurā viņi pirmajā ieradušies. ES apņēmusies finansēt jaunu migrantu uzņemšanas centru celtniecību Grieķijā – tajos būs vietas 30 000 cilvēku. Vēl 20 000 cilvēku uzturēšanos Grieķijā finansiāli nodrošinās ANO Bēgļu lietu aģentūra (UNHCR), kas gatavojas šim mērķim īrēt telpas gan no juridiskām, gan fiziskām personām, vēsta Reuters. Uzņemšanas centrus, kuros kopā būs pajumte vēl 50 000 migrantu, būvēs arī valstīs, caur kurām ved Balkānu maršruts.

Valstis, kas piedalījās samitā, arī parakstījušas apņemšanos atturēties no vienpusējiem soļiem, citiem vārdiem sakot, atteikties no līdzšinējās prakses, saskaņā ar kuru nelegālos ieceļotājus pēc iespējas ātrāk centās nogādāt pie kaimiņvalstu robežām. ES solījusies deleģēt savus pārstāvjus, lai koordinētu migrantu plūsmas, taču pašlaik nav skaidrs, kā šī sistēma darbosies – nav noslēpums, ka pēc iespējas ātrāk doties turīgāko ES valstu virzienā (uz Vāciju, Nīderlandi, Skandināviju vai Lielbritāniju) ir ieinteresēti paši ieceļotāji. Turklāt saskaņā ar jau minēto Dublinas vienošanos viņiem vismaz uz laiku, kamēr tiek izskatīts pieprasījums pēc patvēruma, ir jāuzturas tajā valstī, kur šis pieprasījums iesniegts, un māc lielas šaubas, vai migranti to vēlēsies darīt Grieķijā, Horvātijā vai Slovēnijā (uz ES neietilpstošo Serbiju un Maķedoniju Dublinas vienošanās pagaidām neattiecas).



Svarīgākais