Saskaņa: imunitāte jāatceļ visām amatpersonām

© F64

Pārliecināti, ka administratīvās imunitātes atcelšana Saeimas deputātiem ir kļūda, opozīcijā esošā Saskaņa šodien Saeimā iesniegs likumu grozījumus, kas paredz pilnīgu imunitātes atcelšanu gan deputātiem, gan citām amatpersonām, piemēram, tiesnešiem un prokuroriem.

Partija uzskata, ka šādi nodrošinās vienlīdzību starp politiķiem un citām amatpersonām. Turklāt ministrus jau tagad imunitāte neaizsargājot.

Vienlaikus Saskaņa piedāvāšot iekļaut likumos normu, kas paredzētu sabiedrībai pieejamu informāciju par amatpersonu pārkāpumiem. Trešdien Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā konceptuāli jau atbalstīja ierosinājumu atcelt Satversmē paredzēto deputātu administratīvo imunitāti. Koalīcijas partijas gan bažījas, ka šādi opozicionāri cenšas torpedēt administratīvās imunitātes atcelšanu.

Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka deputāta imunitāte ir atzīta vērtība visā pasaulē, tajā skaitā Vācijā, kur neviens neapšauba tās nepieciešamību, jo imunitātes mērķis esot nodrošināt parlamenta pareizu un nepārtrauktu funkcionēšanu.

Turklāt apziņa, ka parlamenta deputātam nodrošina imunitāti, ļaujot sabiedrībai labāk izsvērt, kādus cilvēkus viņi ievēlē parlamentā.

«Taču pie mums to nesaprot. Tādēļ, ja reiz parādījusies ideja atteikties no šīs pamatvērtības, tad tā ir jāīsteno, ievērojot vienlīdzības principu, un jāatceļ imunitāte visām amatpersonām. Piemēram, ja deputāts pārkāpj likumu, tad šeit joprojām ir iespēja balsojumā viņam šo imunitāti atņemt un sodīt. Savukārt, ja administratīvu pārkāpumu pastrādā, piemēram, prokurors, tad viņš kļūst nesodāms, jo nav pat mehānisma, lai atceltu viņa imunitāti pat kādā atsevišķā gadījumā,» uzskata J. Urbanovičs.

Neatkarīgās aptaujātie politiķi un Saeimā ievēlētie tiesību eksperti vēl nesteidzas komentēt pagaidām Saeimā neiesniegtos priekšlikumus.

«Šādi viņi mēģina absurdizēt situāciju un neļaut pieņemt arī šos Satversmes grozījumus,» saka Vienotību pārstāvošā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese LībiņaEgnere.

Viņa skaidro, ka Vienotība arī iepriekš centusies panākt imunitātes sistēmas izmaiņas, piemēram, atcelt nepieciešamību pēc Saeimas atļaujas, ja deputāta mājā kāda kriminālprocesa ietvaros jāveic kratīšana. Toreiz tas nav izdevies, jo šādiem Satversmes grozījumiem neesot bijis iespējams nodrošināt nepieciešamo balsu skaitu. «Baidos, ka viņi izjauks arī šo ieceri,» bažījas juriste.

Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis uzskata, ka varētu atcelt arī deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo «mūsdienās politiski motivētas izrēķināšanās ir maz iespējamas», bet par šādu ideju būs neiespējami pārliecināt divas trešdaļas deputātu.

Nacionālo apvienību pārstāvošais Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš nevēlas komentēt vēl neredzētos Saskaņas priekšlikumus, taču arī viņš bažījas, ka opozicionāri šādi vēlas torpedēt administratīvās imunitātes atcelšanu.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze neslēpj nepatiku pret Saskaņas ierosinājumiem, jo, tiem realizējoties, Iekšlietu ministriju pārraugošā partija itin viegli varētu izrēķināties ar sev netīkamiem konkurentiem. Savukārt administratīvās imunitātes atcelšanu arī tiesnešiem un prokuroriem viņš atbalsta.



Svarīgākais