Pēc gandrīz desmit gadus ilgušas politisko partiju cīkstēšanās ceturtdien Saeima spērusi pārliecinošu pirmo soli, lai atceltu Saeimas deputātu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Par priekšlikumu grozīt Satversmi nobalsoja Saeimas deputātu vairākums – 84 deputāti.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Satversmes 30. pantu Saeimas deputātu par administratīvo pārkāpumu, piemēram, sabiedriskās kārtības traucēšanu, nevar sodīt, ja tam nepiekrīt parlamenta vairākums.
Grozīt valsts pamatlikumu un atcelt šo normu rosināja Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuras iniciatīvu ar sajūsmu uztvēra Vienotība. Šī ilggadējā politiskā līdere jau pirms astoņiem gadiem mēģināja atcelt šo normu, taču vienmēr atdūrās pret pretestību Saeimā. Arī šobrīd administratīvās imunitātes atcelšana ir tās programmā.
Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa skaidro, ka administratīvā imunitāte ir arhaiska norma, kura mūsdienās vairs nav nepieciešama, jo bijusi saistīta ar aizvadītā gadsimta sākuma sadzīves sīkumiem. Mūsdienās administratīvā sodīšana notiekot daudz raitāk, deputāta darbu nekavējot, ko nevarētu teikt par Saeimas darbu, kurai jāizskata katrs pieteikums par administratīvo sodīšanu.
Atbildot uz jautājumu, vai šādi vēlētājiem netiks liegta iespēja uzzināt par deputātu nodarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem šobrīd visu sabiedrību informē no Saeimas tribīnes, S. Āboltiņa atteica, ka satraukumam nav pamata. Grozot Satversmi, noteikti tikšot ieviesti grozījumi Administratīvo pārkāpumu procesa likumā vai Saeimas kārtības rullī, kas Saeimas deputātam uzliks par pienākumu informēt parlamentu un sabiedrību par saviem pārkāpumiem.
Šādu pozīciju, norādot, ka pārmērīgi plašas imunitātes nelietderīgumu Latvijai pārmetuši arī starptautiski eksperti, aizstāv arī likumprojekta iesniedzēji un Nacionālā apvienība, kā arī No sirds Latvijai.
Interesantāka ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvēle atbalstīt imunitātes atcelšanu, jo līdz šim zaļzemnieki bijuši spīvi šīs idejas pretinieki. Partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka nemācēja paskaidrot, kāpēc politiskā spēkā viedoklis mainījies, taču uzskata, ka šo normu jau sen vajadzēja atcelt.
Tajā pašā laikā I. Līdaka atgādināja, ka ZZS nepieļaus nekādus mēģinājums mīkstināt Satversmes 29. pantu, kas nosaka, ka arī Saeimas deputāta apcietināšanai vai kratīšanas veikšanai pie tā nepieciešama Saeimas atļauja.
Ar interesantu jaunradi LRA nākusi klajā arī Saeimas Kārtības rullī. Politiskais spēks uzskata, ka nav pareizi, ja kriminālvajāšanai nodota deputāta vienīgā izvēle ir nolikt mandātu pavisam vai, saglabājot vietu Saeimā, samierināties ar to, ka deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas sēdes.
Šādā situācijā pašlaik ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, kura krimināllieta nodokļu jautājumā šobrīd tiek iztiesāta. Viņš jau vairākus mēnešus nevar piedalīties Saeimas sēdēs, līdz ar to Saeima pēc būtības visu šo laiku strādā nepilnā sastāvā – 99 deputāti.
Lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, LRA rosina ieviest kārtību, kura ļautu kriminālvajāšanai nodotam deputātam nolikt Saeimas mandātu uz laiku un atgūt to pēc tam, kad tapis attaisnots, vai sešus mēnešus pēc mandāta nolikšanas. Otrajā gadījumā viņa imunitāte gan netiktu atjaunota.
Arī šo LRA ideju koalīcijas spēki atbalsta, jo uzskata, ka nav normāla situācija, kurā normatīvo aktu nepilnību dēļ Saeima spiesta strādāt nepilnā sastāvā. Turklāt tiek pieļauta iespēja, ka pretēji tradīcijai šie Kārtības ruļļa grozījumi varētu tikt attiecināti jau uz šo Saeimas sasaukumu, lai izbeigtu situāciju, kurā parlaments spiests strādāt nepilnā sastāvā.