Pasliktinājusies Latvijas sadarbība ar Krieviju nelegālās imigrācijas apkarošanā

Ņemot vērā politisko situāciju, Latvijas robežsardzei nelegālo robežšķērsotāju apkarošanā ir pasliktinājusies sadarbība ar Krieviju, savukārt uzlabojusies sadarbība ar Baltkrievijas kolēģiem, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Diemžēl, ņemot vērā politisko situāciju, kas Latvijai izveidojusies ar Krieviju, robežsargiem ir pasliktinājusies praktiskā sadarbība ar šīs kaimiņvalsts kolēģiem nelegālo robežšķērsotāju apkarošanā, atzina ministrs.

"Neskatoties uz to, ka mēs konstatējam pēdas un norādām Krievijas robežsargiem, ka, rau, kur ir personas, kas šķērsojušas abu valstu robežu, viņi atsakās to apstiprināt un pieņemt (šīs personas) atpakaļ", norādīja ministrs.

Kozlovskis gan nelegālo robežšķērsotāju apkarošanā paslavēja Baltkrieviju, kuras robežsargi labprāt sadarbojas ar saviem Latvijas kolēģiem. "Politiski pašlaik mums ar Baltkrieviju ir atsiluma periods, tad attiecīgi mēs redzam atdevi no Baltkrievijas. Kopumā šogad Baltkrievijas robežsardze savā pusē uz Latvijas robežas ir aizturējusi 850 nelegālos robežšķērsotājus no Vjetnamas. Baltkrievija labāk sadarbojas un pieņem atpakaļ šīs personas, kas robežu ir šķērsojušas," norādīja ministrs.

Viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm 2016.gada budžeta projektā ir robežas ierīkošana. Ministrs atgādināja, ka pašlaik ir noslēgts līgums par aptuveni 270 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanu. Tāpat ministrs atgādināja, ka atsevišķos posmos paredzēta žoga izbūve - kopumā 90 kilometru garumā.

Kopumā nākamgad robežas ierīkošanai paredzēts 3,1 miljons eiro un tikpat vidējā termiņā katru gadu. Ministrs gan atzina, ka šis nav pietiekams finansējums, lai varētu pilnībā runāt par robežas ierīkošanu, kurā ietilptu dažādu tehnisko risinājumu ieviešana.

Nesen runājot ar Igaunijas kolēģi, Kozlovskis noskaidrojis, ka Igaunija ir spērusi krietnu soli uz priekšu un faktiski nākamajos trīs gados robežas iekārtošanai ar Krieviju investēs 75 miljonus eiro.

Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu svarīgi, lai nākamajā gadā Latvijai robežas ierīkošana kā prioritāte nepazustu, uzsvēra ministrs. Situācijā, kad Latvija saskaras ar nelegālo robežšķērsotāju skaitu pieaugumu, bet Igaunija plāno izveidot labu robežas aizsardzību, nelegālo imigrantu plūsmas var mainīties un Latvija tiks izvēlēta kā viens no tranzīta ceļiem, pa kuru šādas personas varētu pārvietoties tālāk, sprieda Kozlovskis.

Viņš gan minēja, ka Iekšlietu ministrija meklē visus iespējamos avotus, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu valsts austrumu robežas infrastruktūru. Finansējums tiek meklēts gan pie ASV partneriem, gan ES fondos.

Jau ziņots, ka Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, nepieciešami 17 miljoni eiro, aģentūrai LETA septembra sākumā pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. "Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam," iepriekš uzsvēra Pozņaka. Tehniskajam aprīkojumam un tehnoloģiju atjaunošanai gan būšot nepieciešams vēl papildu finansējums.