Merkele: nodokļus bēgļu dēļ necelsim
Vakar publicētā intervijā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Vācijai nenāksies celt nodokļus, lai atrastu līdzekļus migrantu krīzes risināšanai, piebilstot, ka viņai neesot nekas zināms par to, ka kādu solidaritātes nodokli gatavotos ieviest Eiropas Savienība.
Kancleri nesatrauc nedz popularitātes mazināšanās, nedz domstarpības ar atsevišķiem partijas biedriem – valdības nostāja migrantu krīzes risināšanā palikšot nelokāma.
Līdz šā gada beigām Vācijā varētu ierasties vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju, taču viņu izmitināšanai līdzekļu pietiks arī bez nodokļu paaugstināšanas, intervijā laikrakstam Bild sacījusi A. Merkele. «Beidzamo gadu laikā Vācijai bijis labi sabalansēts budžets, un arī mūsu ekonomika ir labā stāvoklī,» viņa sacījusi, gan atzīstot, ka nezina, kā finansiālās problēmas, kas saistītas ar migrantu krīzi, risinās citas ES valstis. Sestdien laikraksts Süddeutsche Zeitung vēstīja par Vācijas un ES pārrunām, kurās tiekot apspriesta īpaša solidaritātes nodokļa ieviešana. Pēc avīzes rīcībā esošajām ziņām, šāds nodoklis varētu izpausties kā lielāka akcīze degvielai vai pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana visās ES valstīs – iegūtos līdzekļus varētu novirzīt patvēruma meklētāju uzņemšanas centru ierīkošanai un citiem līdzīgiem mērķiem. Tomēr šādus plānus kategoriski noliedzis gan Eiropas Komisijas pārstāvis, gan Vācijas valdības runasvīrs Štefens Zeiberts, gan tagad arī A. Merkele.
Vācijas kanclere arī uzsvērusi, ka valdības nostāja krīzes risināšanā paliek nemainīga. «Reitingi mani neinteresē. Mani interesē uzdevums, kas jāveic kā kanclerei – jāatrisina šī problēma. Un es esmu pilnībā koncentrējusies uz to,» sacījusi A. Merkele. Jau vasaras nogalē, kad kļuva skaidrs migrantu krīzes mērogs, Vācijas valdība, apelējot pie humānisma, paziņoja, ka ir gatava uzņemt visus tos bēgļus, kuriem nepieciešams patvērums, uz laiku atsakoties no Dublinas līguma pildīšanas.
A. Merkeles valdība arī stingri atbalstījusi Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera ierosināto kvotu sistēmu, kas paredz Itāliju un Grieķiju sasniegušo migrantu pārdalīšanu starp teju visām ES dalībvalstīm, un asi kritizējusi kvotu pretiniekus (Centrāleiropas valstis) par nevēlēšanos solidarizēties. Kritiķi gan var pārmest Vācijas kanclerei konsekvences trūkumu. Vēl pirms dažiem mēnešiem viņa korī ar citām Rietumeiropas amatpersonām kritizēja Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu par robežas ar Serbiju stiprināšanu, taču tagad pati ir starp tiem ES vadītājiem, kuri uzsver, ka savienības ārējām robežām jābūt pēc iespējas drošām.
Jāatgādina, ka Višegradas grupas valstu (Ungārija, Čehija, Polija un Slovākija) ieskatā tieši A. Merkele zināmā mērā vainojama pie tā, ka nelegālo imigrantu plūsma šovasar tik strauji palielinājusies. Atverot Vācijas robežas (tiesa, toreiz Vācijas valdība paziņoja, ka bez ierunām tiks uzņemti tikai no kara Sīrijā bēgošie cilvēki), viņa raidījusi nepareizu signālu gan potenciālajiem patvēruma meklētājiem, gan tiem noziedzīgajiem grupējumiem, kas labi nopelna, vedot migrantus no Grieķijas līdz Vācijai.
Tagad kanclerei nācies saskarties arī ar iekšējo opozīciju. Vēl septembra sākumā Vācijas imigrācijas dienests prognozēja, ka šogad šajā valstī patvērumu lūgs aptuveni 800 000 cilvēku, svētdien vicekanclers Zigmārs Gabriēls runāja par vairāk nekā miljonu patvēruma meklētāju, bet Vācijas avīzes jau pāris nedēļas raksta, ka patiesībā valdība gatavojoties tam, ka līdz gada beigām nāksies uzņemt
1,5 miljonus migrantu, ne visi no kuriem, protams, kvalificēsies bēgļu statusam. Taču federālajām zemēm šis slogs izrādījies par smagu, un pagājušonedēļ Bavārijas premjers Horsts Zēhofers pieprasījis pārtraukt migrantu uzņemšanu. Jāatgādina, ka H. Zēhofera vadītā Kristīgo sociālistu savienība (CSU) tradicionāli tiek uzskatīta par A. Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) tuvāko sabiedroto. Kancleres politika nav pa prātam arī daļai CDU biedru, taču vēl svarīgāk ir tas, ka milzīgais un straujais bēgļu pieplūdums neapmierina sabiedrību. Bild am Sonntag publicēta aptauja liecina, ka tikai 39% iedzīvotāju atbalsta kancleres politiku šajā jautājumā, bet 48% pret to kategoriski iebilst.