EP deputāti lielas pārmaiņas Baltkrievijas ārpolitikā neprognozē

Baltkrievijas līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko uzvara vēlēšanās lielas pārmaiņas valsts attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju nenesīs, aģentūrai LETA prognozēja vairāki Latvijas pārstāvētie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kuri darbojas delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju.

Runājot par Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, EP deputāts Andrejs Mamikins (S), kurš ir priekšsēdētāja vietnieks delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju, lakoniski norādīja, ka Lukašenko ir populārākais Baltkrievijas politiķis. Tomēr viņš atzina, ka gaidījis nedaudz zemākus atbalsta rādītājus.

"Uz vēlēšanām laikam pārsvarā gāja tikai Lukašenko fani un viņa piekritēji. Pēc brīvas gribas vai piespiedu kārtā - tas jau ir cits jautājums," norādīja politiķis, uzsverot, ka Lukašenko tomēr bija spēcīgākais kandidāts starp pārējiem. Tāpat Mamikins prognozēja, ka Baltkrievijas politikā "pa lielam nekas nemainīsies".

"Būs stratēģiska savienība ar Krieviju, taču tajā pašā laikā valsts centīsies attīstīt attiecības ar ES. Mums, Latvijai, ar Baltkrieviju problēmu nav, jo labi sadarbojamies ekonomikā, mazākā mērā gan mediju brīvības un pilsoniskās sabiedrības jomās," norādīja deputāts. Viņš arī pauda cerību, ka ES noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju pamazām tiks atceltas, jo "tā ir lielākā netaisnība, ka Lukašenko ir sankciju sarakstā jau vairākus gadus".

Tikmēr EP deputāte Iveta Grigule (ZZS), kas ir locekle delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju, pauda viedokli, ka vēlēšanu rezultāti ir ļoti labi, jo pierāda, ka valsts iedzīvotāji uzticas Lukašenko. "Viņi ir tīri apmierināti ar viņa darba stilu, un jāsaka, ka valstī būs stabilitāte," pauda Grigule.

Vaicāta, vai ir gaidāmas kādas pārmaiņas valsts attiecībās ar ES un Krieviju, viņa prognozēja, ka ES pēdējā laikā Baltkrievijai ir bijusi laba sarunu un sadarbības partnere. "Nebūs Ukrainas variants. Tāpat Latvijai vienmēr ir bijušas korektas un labas attiecības ar Baltkrieviju. Mūsu eksports uz turieni iet, tomēr sadarbību var vēl paplašināt, kā arī atjaunot lielākos apmēros tranzītu, kas nedaudz jau aizgājis uz Lietuvas pusi," viņa pauda.

"Baltkrievijai ir pietiekami neatkarīga politika. Tā ir iespiesta starp divām lielvarām, un valsts vadītājs piekopj līdzsvarotu politiku, jo nav jau citu iespēju," sacīja Grigule.

Savukārt EP deputāte Tatjana Ždanoka, kas delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju darbojas kā aizstājēja, pauda viedokli, ka ES beidzot ir jāatzīst realitāte un Lukašenko popularitāte. "Vēlēšanu iznākums nebija pārsteigums. ES ir jāsadarbojas ar Baltkrieviju konstruktīvi, mēs nevaram celt robežas, kad ir jāceļ tilti," viņa sacīja.

LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijas līdzšinējais prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvarējis svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 83,49% balsotāju atbalstu, liecina sākotnējie oficiālie vēlēšanu rezultāti.

Par šo rezultātu televīzijā paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina, un tie tika ievietoti arī komisijas mājaslapā.

Šis ir labākais rezultāts, kādu līdz šim sasniedzis Lukašenko, kura valdība stingri centās panākt par 86% lielāku atbalstu. Trešdaļa balsstiesīgo bija nobalsojuši jau pirms vēlēšanām. Iepriekšējā balsošana sākās jau otrdien.

Viszemāko atbalstu Lukašenko saņēmis Minskā, kur par viņu nobalsoja 65,58% vēlētāju, bet 20,6% balsoja pret visiem kandidātiem.

Iepriekšējās vēlēšanās 2010.gadā Lukašenko saņēma 79,6% vēlētāju atbalstu, kad šie rezultāti izraisīja lielus protestus. 2006.gadā viņu atbalstīja 83% vēlētāju.

61 gadu vecais Lukašenko, kas savulaik izpelnījies palamu "Eiropas pēdējais diktators" un pret kura režīmu Rietumi par cilvēktiesību pārkāpumiem vērsuši sankcijas, jau tagad kļuvis par Eiropā visilgāk pie varas bijušo līderi un, uzvarot šajā vēlēšanās, turpinās savu vairāk nekā 20 gadus ilgo valdīšanu.