Attiecības ar Krieviju nosaka aktuālie notikumi pasaulē, tostarp Ukrainā un Sīrijā, kas var likties tālu, taču var ietekmēt arī mūsu ikdienu, intervijā "Rīga TV24" skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs norādīja, ka būtiskas dinamikas attiecībās ar Krieviju nav, jo tā esot atkarīga no vairākiem aspektiem, tostarp no tā, kā veidojas situācija tā sauktajos karstajos punktos, kā arī to ietekmē attiecību dinamika starp Eiropas Savienību (ES) un pašu Krieviju.
Rinkēvičs gan atgādināja, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis, kuras jautājumus risina ikdienas režīmā, norādot, ka norisinās vairāku abu valstu ministru un ekspertu tikšanās. Tāpat ministrs uzsvēra, ka Latvija joprojām rūpīgi seko tām aktivitātēm, kuras Krievija izvērš mūsu robežu tuvumā.
"Mēs ļoti lielu uzmanību pievēršam NATO 5.panta saistībām," skaidroja Rinkēvičs. "Darīsim daudz, lai būti ilgstoša un būtiska NATO karavīru klātbūtne," piebilda ministrs, izsakot cerību, ka tas dos arī skaidru signālu politiķiem Krievijā.
LETA jau vēstīja, ka Rinkēvičs intervijā "Bloomberg" televīzijai norādīja, ka mums vajag vairāk karavīru, vairāk mācību, vairāk redzamākas klātbūtnes. "Tas, kas ir patiešām nepieciešams, ir padarīt skaidru to, ka NATO paliks tik ilgi, cik vajadzīgs, un darīs visu, ko varēs," sacīja ministrs.
Savukārt Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš sarunā ar aģentūru LETA apliecināja, ka NATO kā organizācijai ir pilnīgi skaidrs, ka pats sliktākais iespējamais scenārijs ir 5.panta pielietošana, tādēļ NATO pašlaik norisinās aktīvas diskusijas par papildu drošības elementiem, tostarp Baltijas valstīm.
"Raugoties no šī viedokļa, par to tiek diskutēts, jo konkrētie draudi, kuri parādījās pēc Krimas aneksijas un notikumiem Ukrainas austrumos, nav nekur pazuduši," skaidroja vēstnieks. "Otrs diskusijas iemesls ir gatavošanās Varšavas samitam. Pašlaik ir svarīgi iedzīvināt visus Velsas samita lēmumus," skaidroja Bērziņš. Viņš arī informēja, ka tiek domāts par rīcības plānu, kas ir pamatā visām pašreizējām darbībām, nodrošinot drošības elementu Baltijas valstīm, Polijai, kā arī citām valstīm.
"Ministra izteikumiem ir nopietns pamats, detaļas gan es nedrīkstu stāstīt," viņš uzsvēra.
Kā ziņots, Latvijā oktobrī un novembrī notiek NATO Sabiedroto ātrās reaģēšanas korpusa štāba rīkotās mācības "Arrcade Fusion", kuras tiek rīkotas gandrīz katru gadu kopš štāba izveidošanas. Mācībās tiek pārbaudīta korpusa štāba spēja kontrolēt spēku izvietošanu fiktīvas humanitārās krīzes apstākļos.
Augusta beigās Latvijā atradās vairāk nekā 460 NATO valstu karavīru. Vēl precīzi nav zināms, cik liela būs sabiedroto spēku klātbūtne rudenī un ziemā, liecina aģentūras LETA apkopotā Aizsardzības ministrijas informācija.
Latvijā uzturas Dānijas, Vācijas un ASV karavīri. ASV spēki rotācijas kārtībā Latvijas drošību stiprina jau kopš pagājušā gada pavasara, un saskaņā ar ASV amatpersonu teikto šīs valsts militārie spēki turpinās klātbūtni Baltijā tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.