Straujuma sola samazināt mirstību un atbalstīt zinātni

Nolasot garu sarakstu viņas vadītās valdības paveiktos labos darbus, premjerministre Laimdota Straujuma, kaut garāmejot, tomēr nekaunējās nosaukt virzienus, kur valdība līdz šim veltījusi nepietiekamu uzmanību. Taču, kā jau opozīcijai pienākas, tā nekavējās izmantot iespēju kritizēt koalīcijas veikumu.

Ceturtdien L. Straujuma Saeimā uzstājās ar atskaiti par viņas vadītās valdības paveikto salīdzinājumā ar vēlētājiem dotajiem solījumiem valdības deklarācijā.

Veselība un izglītība

Pēc apmēram 25 minūtēm, kurās daudzināti valdības sasniegumi, L. Straujuma atzina, ka valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai ir pārāk maza daļa no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā, ka šis rādītājs esot ārkārtīgi būtisks «pētniecības kapacitātes un izcilības» stiprināšanai, premjere ļāva noprast, ka nākotnē valdība pret zinātni būs devīgāka un stiprinās profesionālās un augstākās izglītības kvalitāti.

Valsts izaugsmei traucējot arī augstie rādītāji par mirstību no ārējiem nāves cēloņiem, kas ļāvusi valdībai secināt, ka nepieciešama politiska iniciatīva veselīga dzīvesveida veicināšanai un dzīvību apdraudošu risku mazināšanai.

Sadzirdēti ir arī uzņēmēju pārmetumi par neuzticamo nodokļu sistēmu, jo L. Straujuma sola, ka jau no nākamā gada sākuma valdība sāks «apjomīgu darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādes». Saskaņā ar koalīcijas izpratni nākamgad valdība turpināšot arī darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas. Nepaveikto vai neviļus novārtā pamesto darbu saraksts bija krietni īsāks par atzinīgi vērtējamajiem darbiem.

Slavē prezidentūru ES

Kā viens no labākajiem valdības darba kvalitātes rādītājiem tika piesaukta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. «Esmu lepna par savas valdības ministriem, ierēdņiem, diplomātiem, Latvijas radošajiem cilvēkiem un katru, kas ar savu darbu prezidentūras laikā pierādīja, ka esam moderna, atvērta un labi organizēta Eiropas valsts. Latvijas prezidentūra ES Padomē ir izmantojusi visas tai sniegtās iespējas un panākusi vērā ņemamu virzību izvirzītajās prioritātēs – konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa,» savas komandas veikumu slavēja premjere.

Protams, netika aizmirsts arī pēdējā laika karstākais kartupelis – patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājums. Kaut arī koalīcijā tas raisījis karstas diskusijas, L. Straujuma pauda gandarījumu, ka Latvija tomēr spējusi mobilizēties un izstrādāt pārdomātu un situācijai atbilstošu bēgļu uzņemšanas plānu. Tiesa, tas līdz 20. oktobrim esot vēl jāpieslīpē, bet galīgais variants valdībā tikšot apstiprināts novembrī.

Kā veiksmīgs un apdomāts pasākums cīņai ar nevienlīdzību premjeres runā piesaukts arī valdības piedāvājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro mēnesī un palielināt neapliekamo minimumu līdz 85 eiro, kā arī ieviest sociālo nodokli, kas nosaka, ka arī lielo algu saņēmēji maksā procentuāli vienādu nodokļu slogu.

Atgādinot, ka pēdējos gados valsts tautsaimniecība ir atgriezusies pie ilgtspējīgas izaugsmes, L. Straujuma arī norādīja, ka izaugsmes tempu pazemināšanos galvenokārt noteikuši ārējie faktori, ne valdības neizdarība.

Nekvalitatīva atskaite

Labo darbu uzskaitījums, protams, neliedza savu neapmierinātību ar koalīcijas paveikto paust opozīcijas deputātiem. Piemēram, No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba izteica viedokli, ka premjeres atskaite ir nepilnīga, jo neatspoguļo paveikto darbu precīzu atbilstību valdības deklarācijā solītajam. Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons savukārt pateicās premjerei par skaisto runu, norādot, ka diemžēl saturu tajā tā arī neesot sadzirdējis, īpaši par drošības aspektiem, kas aktualizējušies migrācijas problēmu dēļ. «Mums ir bijis pietiekami daudz laika analizēt situāciju un iespējamo tālāko attīstību. Kas ir noticis? A nekas,» teica deputāts.

Redzējuma par nākotni trūkumu L. Straujumas vadītajai valdībai pārmeta Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. «Šodien jūs teicāt, ka šodienas darbā rītdiena redzama. Bet 8. jūlijā, kad jūs šeit stāvējāt un stādījāt priekšā jauno aizsardzības ministru, tā vietā, lai pastāstītu, kas jaunam aizsardzības ministram būs nākotnē jādara, kādi uzdevumi jāveic un kāds ir redzējums par aizsardzības sektoru, jūs vienkārši nolasījāt viņa CV,» viņš sacīja.

Pēc M. Bondara domām, Vienotība neinteresējas par aizsardzības nozari, jo tā uzticēta Zaļo un zemnieku savienībai, kuras biedrs Raimonds Bergmanis ieņem aizsardzības ministra amatu.