Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā veiksmīgi iezīmējusi Latvijas nostāju globālu jautājumu risināšanā, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda doktorante Parīzes politisko studiju institūtā Una Bergmane.
Analizējot Vējoņa uzrunu, Bergmane norādīja, ka tajā nekas īpaši jauns gan neizskanēja, taču jāatceras, ka "ANO formāts nav tāds, kur parādās jaunas lietas". Viņa arī norādīja, ka tā faktiski ir valstu vadītāju satikšanās, kuras mērķis ir uzrunu laikā uzsvērt nacionālās intereses, pieminot arī tos jautājumus, kas ir būtiski sabiedrotajiem, norādot, ka interesē arī globālas problēmas. "Piemēram, visi šogad gaidīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, taču tajā viņš neko jaunu nepateica. Vienīgais izņēmums bija Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kura uzruna bija veltīta vienai tēmai - Krievijai," sacīja pētniece, piebilstot, ka arī tajā nekā jauna neizskanēja, taču tā bija spēcīga.
Bergmane norādīja, ka runa bija atbilstoša jau iepriekš minētajam ANO formātam un Latvija veiksmīgi vērsusi uzmanību uz Ukrainā notiekošo. "Tas bija arī jautājums, kuru uzsvēra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Tādām mazām valstīm kā Baltijas valstīm ir svarīgi, lai starptautisko attiecību sistēma būtu balstīta starptautiskajās tiesībās. Baltijas valstu prezidenti ļoti labi sasaistīja to ar starptautisko attiecību jautājumu," uzskata Bergmane.
Viņa arī atgādināja, ka Vējonis un Grībauskaite savās uzrunās pieminēja nepieciešamo ANO Drošības padomes reformu, uzsverot, ka Krievija izmantojusi savas veto tiesības, lai bloķētu vairākus nozīmīgus jautājumus, tostarp par Ukrainu un Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanu Austrumukrainā.
Bergmane arī skaidroja, ka Vējonis savā uzrunā veiksmīgi iekļāvis vairākus jautājumus, kas ir būtiski Latvijai un tās sabiedrotajiem un partneriem, jo Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un globālās sabiedrības. "Ja salīdzina Vējoņa, Ilvesa un Grībauskaites runas, tās bija ļoti līdzīgas un tā tam bija arī jābūt, jo esam tuvākie sabiedrotie, kuri atrodas tajā pašā situācijā. Ja būtu kādas atšķirības, tad gan būtu jādomā, kas nav kārtībā," viņa rezumēja.
Jau ziņots, ka Vējonis trešdien uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 70.sesijā veltīja kritiku ANO Drošības padomei, uzsverot, ka nesenā pagātnē vairākos svarīgos gadījumos tā nespēja demonstrēt savlaicīgu un izlēmīgu rīcību.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Vējonis akcentēja, ka kopš ANO Hartas noslēgšanas Sanfrancisko 1945.gadā tā iemieso starptautiskās sistēmas pamatprincipus. Tomēr pārāk bieži starptautiskā kārtība un pamatprincipi tiek pārkāpti, un ANO nav spējusi novērst konfliktus, veicināt mieru vai pārtraukt asinsizliešanu.
"Mums jāgūst mācība no pagātnes neveiksmēm nākotnes labā. ANO, un īpaši Drošības padomei, ir jāspēj īstenot ANO Hartā noteikto uzdevumu ar pieaugošu atbildības sajūtu. Ir pienācis laiks virzīties uz priekšu ANO Drošības padomes reformēšanā. Mēs augstu vērtējam centienus atjaunot sarunas par šo svarīgo jautājumu. Latvija atbalsta Drošības padomes paplašināšanu abās dalībvalstu kategorijās. Vismaz viena papildu nepastāvīgās locekles vieta būtu jānodrošina Austrumeiropas valstu grupai," teica prezidents.
Viņš akcentēja, ka ļoti būtiska ir agrīna ANO rīcība kritiskās situācijās. Latvija atbalsta priekšlikumu brīvprātīgi ierobežot veto tiesību izmantošanu Drošības padomē situācijās, kas saistītas ar masveida vardarbīgiem noziegumiem. Tāpat valsts atbalsta ētikas normu, kas jebkurai Padomes loceklei neļautu balsot pret tādu rīcību, kas vērsta uz masveida vardarbības noziegumu pārtraukšanu un novēršanu, sacīja prezidents.
Vējonis norādīja, ka nesenā pagātnē vairākos svarīgos gadījumos ANO Drošības padome nespēja demonstrēt savlaicīgu un izlēmīgu rīcību. ''Tam bija graujošas sekas. Drošības padomei tika bloķētas pilnvaras apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, un lidojuma MH17 upuriem tika atņemta iespēja meklēt taisnīgumu starptautiskajā tribunālā, kas varētu noskaidrot patiesību par to, kas notrieca šo civilo lidmašīnu," uzrunā uzsvēra prezidents.
"Krievijai ir jāpārtrauc visu veidu atbalsts separātistiem un jāizmanto sava ietekme, lai liktu viņiem ievērot Minskas nolīgumus. Ļoti svarīga ir pilnīga Minskas nolīgumu noteikumu īstenošana no visām iesaistītajām pusēm. Starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO Ģenerālā asambleja, atbalsta Ukrainu un tās teritoriālo integritāti. Nelikumīga Krimas un Sevastopoles aneksija no Krievijas puses ir nepieļaujama. Mēs esam īpaši noraizējušies par situācijas pasliktināšanos sociālajā, ekonomikas un cilvēktiesību jomā Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāriem un etniskajiem ukraiņiem," uzsvēra Vējonis.