Nacionālās apvienības atkārtotais mēģinājums panākt Saeimas deputātu algu iesaldēšanu šodien varētu vainagoties ar uzvaru. Kaut arī pret šo ieceri balsos Vienotība, idejas atbalstītāju izredzes panākt savu nodrošinās parlamenta lielākā frakcija Saskaņa, kas solās balsojumā nepiedalīties vispār. Izšķirošo lomu šajā balsojumā spēlēs Zaļo un zemnieku savienība.
Nacionālā apvienība, atsaucoties uz nepietiekamo valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, kā arī valsts budžeta līdzekļu trūkumu daudzu valstij prioritāru funkciju nodrošināšanai, piemēram, skolotāju algām un veselības aprūpei, uzskata, ka deputātu algu paaugstināšanai nav nedz finansiāla, nedz morāli ētiska pamata.
Tādēļ politiskais spēks rosinājis grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas pašreizējā redakcijā nosaka, ka valsts pārvaldes darbinieku algas, piemērojot koeficientu 3,4, aug līdz ar vidējo algu valstī. Šobrīd Saeimas deputātu algas aprēķinātas, ņemot vērā 2014. gada vidējo algu, kas ir 765 eiro. Ja likums netiks grozīts un par pamatu algas aprēķināšanai ņemtu šā gada vidējo algu, tad nākamgad deputātu algas pieaugtu par 157 eiro. Lai to nepieļautu, Nacionālā apvienība rosina likumā noteikt, ka arī nākamā gada algas tiek aprēķinātas, ņemot vērā 2014. gada vidējo algu valstī.
«Kamēr lielai sabiedrības daļai ir jārēķinās ar nodokļu pieaugumu, algu samazinājumu vai labākajā gadījumā algu saglabāšanu līdzšinējā stāvoklī, tikmēr valsts varai nav morālu tiesību palielināt sev algas un ir pienākums solidarizēties ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem,» uzskata Nacionālās apvienības deputāti.
Nacionāļu viedokli neatbalsta lielākās koalīcijas partneres Vienotības 23 deputāti. Tās līdere Solvita Āboltiņa pauž, ka Nacionālās apvienības centieni ir populistiski, bet Vienotība nekad neesot sekojusi populistiskiem saukļiem, turklāt valstī šobrīd neesot ekonomikas krīze un naudu var atrast arī citur.
«Pašlaik valstī nav ekonomikas krīzes – mēs nevaram lepoties, ka mums ir zemāk apmaksātie deputāti pasaulē vai Eiropas Savienībā. Turklāt naudu var atrast arī citur. Mums ne tikai ir daudz jēdzīgu, bet arī nejēdzīgu iepirkumu,» saka politiķe.
To, ka Nacionālās apvienības piedāvājums balstīts populismā, pēc viņas domām, apliecina arī fakts, ka sākotnēji partijas piedāvātais likumprojekts paredzējis, ka deputātu algas tiek iesaldētas līdz brīdim, kad divpadsmit mēnešus pēc kārtas valstī bijusi pozitīva demogrāfiskā līkne. «Pēc tam viņi attapās un likumprojektu mainīja,» teica S. Āboltiņa.
Par algu iesaldēšanu šodien balsos 31 deputāts no Nacionālās apvienības, kā arī Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai. Abas opozīcijā esošās partijas piekrīt nacionāļu pārliecībai, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā paaugstināt algas deputātiem nebūtu pareizi.
Ņemot vērā, ka, balsojumā nepiedaloties 24 Saskaņas deputātiem, nepieciešamais likumprojekta atbalstītāju skaits sarūk līdz 39, izšķirošo lomu Nacionālās apvienības ieceres tālākajā virzībā spēlēs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan pauž, ka frakcija tikai šodien pirms Saeimas sēdes pieņems lēmumu par to, kā balsos, taču ir zināms, ka šajā jautājumā viedokļi partijā varētu nesaskanēt, un frakcijas deputāti katrs varēs balsot, kā uzskata par pareizu. A. Brigmaņa biedrs Ingmārs Līdaka, piemēram, varētu atturēties. Šāds balsojums pielīdzināms balsojumam «pret».